Pēdējo miljons gadu laikā lielākā ārējā trieciena notikuma vieta patlaban atrodas zem lavas lauka bazalta slāņiem Laosas dienvidos.

Aptuveni pirms 800 000 gadu Dienvidaustrumāzijas teritorijā noticis Zemes jaunākajā vēsturē lielākais ārējais kosmiskais trieciens. Šim laika posmam attiecināmos tektītu gabaliņus esot iespējams atrast plašā diapazonā no Indijas un Ķīnas dienvidiem līdz Austrālijai un Antarktīdai, un tādējādi tie veido planētas lielāko tektītu lauku. Taču tieši pašu vietu, kurā noticis trieciens un izveidojies krāteris, iepriekš vēl nebija izdevies atrast. Tagad tas beidzot vismaz teorētiski esot noskaidrots.

I

2019. gadā Singapūras pētnieku grupa publicēja atskaiti, kurā aprakstīja stratigrāfisko, ģeoķīmisko, ģeofizisko un ģeohronoloģisko liecību apkopojumu, kas pierādot to, ka tāds krāteris ar ļoti lielu iespējamības pakāpi varētu atrasties zem jaunā vulkāniskā Bolovena plato, kas atrodas mūsdienu Laosas dienvidos. Šīs hipotēzes pareizību varētu apliecināt rezultāti, kas gūti urbuma materiālu analīzē, apstiprinot, ka krātera pamatnes nogulumiežos fiksējamas jaudīga trieciena un siltuma iedarbības pazīmes. Taču tieši šajā grūti pieejamajā kalnu rajonā, kuru klāj tropiskie džungļi un nav vispār nekādu ceļu, esot vairāk nekā problemātiski veikt tādu urbšanu, arī tāpēc, ka bazaltu slānis plato centrā dažviet sasniedz pat 300 metru. Tāpēc pētnieki bija koncentrējušies uz netiešo ģeoloģisko datu ievākšanu un analīzi.

Vēstīts, ka jau 1983. gadā vjetnamiešu ģeologi pauduši: plānais aleirīta materiāls ar tektītiem, kurus taizemiešu pētnieki nodēvējuši par “katastrofālo lesu”, nereti izvietojies tieši virs nesašķiroto nogulumu praktiski nesacementētā slāņa, un tas ir šķembu un klintsbluķu maisījums irdenā smilšu un putekļu matricā. Speciālisti tādus atlūzu terigēnos veidojumus dēvē par diamiktonu, kas raksturīgi ledus nogulām jeb tā dēvētajām morēnām, lai gan tie varot veidoties arī citos ģeoloģiskajos apstākļos. Un viena no diamiktona daudzveidības formām ir trieciena brekčijas, kas veidojas tieši tā dēvētajos impaktnotikumos (ārējā trieciena notikumi). Parasti tie esot izvietoti krāteru sānu daļās, kā arī veido izmešu areālus ārpus to robežām.