Karagūstekņu liktenis jebkurā karā un jo sevišķi pēc tā beigšanās allaž bijis ļoti kutelīgs jautājums. Atceroties 2. Pasaules kara notikumus, pētnieki pauduši, ka PSRS gūstā atradušies vismaz 2,5 miljoni vācu karavīru. Un tas tiešām nav maz. Viena daļa no viņiem mājās atgriezās jau dažus gadus pēc Vācijas kapitulācijas, citi vēlāk, bet, kā vēstīts dažādos avotos, daudzi teju vai nožēloja par savu lēmumu izmantot atgriešanās iespēju. Nē, ne jau tāpēc, ka tā laika PSRS būtu bijusi “vislabākā dzīve pasaulē”, bet gan tāpēc, ka viņi nebija gatavojušies tam, kā viņus sagaidīs mājās...
Karā kā jau karā – mēdz būt daudz gūstekņu
1941. gadā vācu armijas spēki jutās braši un vareni – to noteica gan straujie panākumi Austrumu frontē, gan pietiekami aktīvā un patiešām efektīvā Gebelsa propaganda. Katrā ziņā vācieši bija pārliecināti, ka jau līdz tā gada Ziemassvētkiem būs sakāvuši PSRS. Arī tajā laikā vērmahta karavīri mēdza nokļūt gūstā, taču vairākumam viņu bija pārliecība, ka tās ir tikai īslaicīgas nepatikšanas un jau drīz uzbrūkošās vācu armijas daļas viņus atbrīvos.
Odiozais padomju rakstnieks un kara korespondents jeb faktiski ideoloģiskais propagandists Iļja Erenburgs 1941. gada vasarā savā dienasgrāmatā rakstījis: “Atceros kara pirmās dienas un pirmos vācu gūstekņus. Papirosus, ar kuriem viņus cienāja mūsu sarkanarmieši, speķi un maizi, ko viņiem dāsni piedāvāja. Mūsu karavīriem pretinieks, kuram rokās nav ieroča, vairs nebija ienaidnieks...” Vai bija tieši tā, vai arī tā ir tikai prasmīga propagandista kazuistika – šodien par to grūti spriest. Jo tā vienlaikus gan varēja, gan arī nevarēja būt. Taču doma katrā ziņā ir skaidra.
Tostarp oficiāli zināms, ka jau 1942. gada nogalē padomju ierīkotajās karagūstekņu nometnēs bija aptuveni 80 000 okupantu karavīru un virsnieku, un lielākā daļa no viņiem bija tieši vācieši. Tāpat vēstīts, ka masveida padošanās gūstā esot vienkārši sakritusi ar būtisko lūzumu 2. Pasaules kara gaitā. Piemēram, periodā no 1942. gada 10. janvāra līdz 2. februārim, leģendārās Staļingradas kaujas noslēguma posmā, vien gūstā esot saņemts 91 000 cilvēku.