Amerikāņu pētnieki nesen nodemonstrējuši to, kā dīvainā kvantu stāvoklī esošus atomu mākoņus var izmantot kā raidītāju un uztvērēju, kuri spēj nodrošināt video datu plūsmas noraidīšanu.

Tam pamatā ir stikla kolbā ieslodzītu rubīdija atomu gāze. Divu dažādu garumu viļņu lāzerus izmanto nolūkā pārvērst rubīdija atomus dīvainā kvantu stāvoklī, ko dēvē par ridberga stāvokli. Un šajā stāvoklī atomam piemīt paaugstināta enerģija, bet elektroni atvirzās no atoma kodola noteiktā attālumā, kas tos padara ārkārtīgi jutīgus pret elektromagnētiskajiem laukiem. Var atgādināt, ka faktiski tieši tāds pats princips savulaik izmantots, izgatavojot atomāro radioraidītāju un radiouztvērēju.

Šajā gadījumā pētnieki izmantojuši radiosignālu, kuru modulējis videokameras vai datora videoizejas signāls. Un šā radiosignāla iedarbībā ridberga atomi sāka noteiktā veidā atbrīvot tajos ieslēgtos enerģijas liekos daudzumus, tādējādi noformējot izejas signālu. Šis signāls, izejot cauri pastiprinātāju un analoga–digitālā pārveidotāja virknei, pārveidots standarta vga formātā, kas padots uz digitālā televizora ieeju. Vēstīts, ka tagad atomārais radiokanāls nodrošina pietiekami lielu datu pārraides ātrumu – 100 megabaitu sekundē. Tomēr saistībā ar virkni dažādu papildu sarežģījumu ienākošās informācijas apstrādē pētniekiem izdevās noraidīt video 480i izšķirtspējā, kas mūsdienās, protams, izskatās absolūti anahroniski.

Bet ir jāsaprot, ka šis faktiski ir tikai pirmais eksperiments attiecīgajā virzienā. Rūpīgāka viļņu garumu un lāzeru jaudas piemeklēšana nolūkā pārvērst atomus ridberga stāvoklī un plus vēl pilnībā jaunas signālu detektēšanas metodes, un vēl arī ievērojami intelektuālāka ienākošo datu digitālā apstrāde ļauj cerēt, ka jau vistuvākajā nākotnē strauji palielināsies caurlaides jauda, tātad arī noraidāmā video izšķirtspēja jeb kvalitāte.

Protams, pirmajā acumirklī varētu šķist, ka runa ir par kārtējo jauna riteņa izgudrošanu. Taču pētnieki tā nedomā, uzsverot, ka atomārās komunikāciju sistēmas iespējams ievietot ievērojami mazākos apjomos, ja salīdzina ar analoģiskas funkcijas pildošo patlabanējo elektroniku. Un vēl šeit labums esot tas, ka atomārās sistēmas pareizas apiešanās gadījumā ievērojami mazāk pakļausies dažādiem ārējiem traucējumiem, ieskaitot nelabvēlīgus apkārtējās vides un citus faktorus.