Edisona izgudrojumi esot bijuši aizdomīgi līdzīgi jeb faktiski pat teju vai neatšķirami no franču izgudrotāja radītajiem analogiem.
Vēstīts, ka Luiss Le Prinss (1841–1890) esot bijis neticami spilgta un talantīga 19. gadsimta nogales personība. Kino vēstures pētnieki uzskata, ka esot ļoti netaisnīgi sanācis – šā francūža vārds mūsdienās diemžēl tikai retajam kaut ko spēj izteikt. Taču fakts esot tāds, ka tieši šis izgudrotājs būtībā uzskatāms par kinematogrāfa izveidotāju, lai gan dažādu apstākļu dēļ šo titulu allaž piedēvē vai nu Tomasam Edisonam, vai brāļiem Limjēriem. Tiesa, Rietumu alkatīgajā pasaulē tā ir visnotaļ bieža parādība – slava pamatā tiek tam, kurš pamanās pirmais kaut ko patentēt...
Bet, izrādās, tieši Le Prinss pirmais izveidoja viena objektīva kinokameru, ar kuru iespējams uz papīra lentes fiksēt kustīgas ainas. Viņš arī kļuva vienlaikus par operatoru un režisoru vēsturē pirmajām filmām “Aina Raundhejas dārzā”, “Akordeonists” un “Transporta kustība uz Līdsas tilta”. Protams, tie bija gaužām primitīvi kino ražojumi, kurus patiesībā pat grūti nodēvēt par filmām. Tur galvenokārt dažu sekunžu garumā vienkārši atainotas parastas dzīves ainiņas.
Neskatoties uz to, Edisons un brāļi Limjēri to pašu spēja sasniegt tikai 1895. gadā, savukārt “Aina Raundhejas dārzā” datēta ar 1888. gadu!
Katrā ziņā šā franču izgudrotāja biogrāfija pētīta ļoti skopi. Zināms, ka Le Prinss bijis ļoti noslēgts cilvēks, praktiski visu no ikdienišķajām rūpēm brīvo laiku veltījis dažādiem izgudrojumiem. Mūsdienu pētnieki pauduši, ka tajā gadījumā, ja viņš būtu bijis tikpat slavaskārs un patmīlīgs kā viņa konkurenti, viņš patiešām būtu kļuvis par visīstāko slavenību. Taču tieši tas viņu esot interesējis vismazāk. Turklāt tā nu vēl sanāca, ka viņš vispār no dzīves aizgāja salīdzinoši pāragri. Turklāt ļoti mīklainos apstākļos: 49 gadu vecumā viņš vienā brīdī vienkārši bez pēdām pazuda, un šis noslēpums tā arī palicis neatklāts.