1954. gada 7. novembrī. Pirms 70 gadiem laikraksts "Cīņa" vēstīja, ka Latvijas PSR galvaspilsētā Rīgā noticis pirmais televīzijas raidījums: "Vakar Jaunais Rīgas televīzijas centrs sniedza rīdziniekiem pirmo izmēģinājuma raidījumu.

Reklāma

Jau vairāk nekā stundu pirms raidījuma sākuma uz televizoru ekrāniem bija redzami aparātu regulēšanai domātie attēli – testobjekti. Bet pulksten 19 uz tiem parādījās uzraksts, kas skatītājiem vēstīja, ka sākusies latviešu padomju mākslas filmas "Mājup ar uzvaru" izrāde. Diktors nolasīja īsu filmas satura atstāstījumu. Turpat divas stundas Rīgas darbaļaudis klubos un dzīvokļos pie televizoriem ar lielu interesi sekoja filmas raidījumam. Rīgas televīzijas centrs savā otrajā izmēģinājuma raidījumā šodien pulksten 19 sniegs mākslas filmu "Tālais Jūras brauciens". Pirms filmas sākuma bija skanējuši Latvijas televīzijas pirmo diktoru Ainas Grīviņas un Jurija Kočetkova sacītais: "Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides," kam sekoja īss gaidāmas filmas satura atstāstījums. 

Jāpiebilst, ka šis nebija absolūti pirmais TV raidījums Latvijā, jo eksperimentēts ar televīzijas tehniku tika arī 1937. gadā, taču tad tālāko attīstību apturēja karš un okupācija. 

Rīgas televīzijas centrs Āgenskalnā, Nometņu ielā 62, tolaik sauktā par Linarda Laicena ielu, telpās, kurās pirms kara bija darbojusies Latvijas Igauņu biedrība, bet pirmajos pēckara gados Jelgavas teātris (1944. gadā sagrautajā Jelgavā tam nebija, kur palikt), oficiāli darbu bija sācis 6. novembrī, tāpēc šo uzskata par Latvijas televīzijas dzimšanas dienu. Līdzīgi daudzām lietām padomju iekārtā, arī televīzijas darba uzsākšana tika pieskaņota svarīgam datumam – "Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 37. gadadienai", ko PSRS atzīmēja 7. novembrī. Gatava bija tikai telecentra pirmā kārta, kas nozīmēja, ka daži simti televizoru īpašnieku raidījumus varēja noskatīties vien pašā Rīgā un tās pievārtēs, 50–60 kilometru rādiusā ap raidītāju. Otro kārtu plānoja pabeigt 1955. gadā, šoreiz līdz ar "Padomju Latvijas 15. gadadienu" jūlijā, kad pie studijas uzslēja raidošo TV torni, kam vajadzēja ļaut attēlu uztvert arī Jelgavā, Baldonē, Ogrē, Siguldā. Interesanti, ka raidošā iekārta Rīgas TV bija ASV ražojuma. Ziņas par to, cik skatītāju 1954. gadā redzēja "Mājup ar uzvaru", ir dažādas un pretrunīgas. 

Pat padomju prese putrojās, minot, ka vienīgais televizoru veikals Rīgā tobrīd bija pārdevis te 800, te atkal 200–300 aparātu. 

Ir arī viedoklis, ka pirmā raidījuma auditorija nav pārsniegusi dažus desmitus. Turklāt signāla kvalitāti kropļoja gan strāvas svārstības, gan dažādi citi traucējumi.

"Rīgas Ziņas", 1924. gada 7. novembrī

Pilsētas 700 g. jubileja. Cēsu pilsēta 16. novembrī svinēs 700 gadu pastāvēšanas svētkus. Cēsis dibinātas ap 1200. g., bet kā pilsēta viņa skaitās no 1224. gada. Pilsēta piedzīvojusi vairākus karus. Divas reizes pilsēta nodedzināta un atkal atjaunota. Latvijas atbrīvošanas karā arī pie Cēsīm notika sīvas cīņas, kurās sakāva vācu bruņiniekus. Cēsis ir viena no Latvijas vecākām un vislatviskākām pilsētām. Iedzīvotāju pilsētā ir pāri par 3000, no kuriem ļoti mazs procents sveštautiešu. Sakarā ar svētkiem pilsētas dome nolēmusi svētku dienā pilsētu izgreznot un iluminēt. Tā kā 16. novembrī notiks arī "Uzvaras pieminekļa" atklāšana Cēsīs, tad svētki būs jo sevišķi kupli.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.