8 °C
1874. gada 4. novembrī. Pirms 150 gadiem Kuldīga vēl dzīvoja iespaidos par iepriekš nepieredzēti grandiozajām svinībām un jūsmu, kādu pilsētnieki un apkaimes ļaudis piedzīvoja jaunā ķieģeļu arku tilta pār Ventu svinīgajā atklāšanā un iesvētīšanā 2. novembrī.
"Latviešu Avīžu" korespondents dažas dienas vēlāk ziņoja: "Tiltam ir 8 vareni pīlāri no kaltiem akmiņiem, pār 7 velves ir celtas 50 pēdu augstumā. Tilta garums ir 500 pēdas, platums 36 pēdas. Gar malām iet skunstīgi mūrētas lēnes un uzbraucamās vietas ir ar staltiem akmiņu stabutreliņiem iekantētas. Tas jaunais ceļš no tilta līdz lielceļam būs ar laiku ļoti jauks, jo abās pusēs tie kājnieku celiņi top ar liepām un kastaņiem dubultā rindā apstādīti. Lai arī naktī pār tiltu ejot un braucot var labi redzēt, ir iemūrēti 6 dzelzs lukturstabi, katris ar diviem roku vējlukturiem. Gan viss pie tilta būtu pāri nedēļās agrāki gatavs ticis, kad stiprs lietus, kas dienām no vietas lija, nebūtu darbu kavējis."
Jelgavas pilsētas arhitekta Oto Dīces projektētais tilts mūsdienās ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā.
Būve bija tapusi, lielā mērā pateicoties Kurzemes gubernatoram Paulam fon Lilienfeldam, tādēļ jau 1. novembra vakarā, viņu no Jelgavas atbraucam sagaidot, "lai jaunais tilts cienītajam gubernatoram un visiem tiem ļaudīm, kas tūkstošiem bija sanākuši, īsti ar brūtes vaigu atspīdētu, bij simtām lampas gar goda vārtiem un gar tiltu sakārtas". Virs rumbas bija izliktas stalažas ar lampām un darvas mucām: "Kad vakarā visu aizdedza, tad tilts no visām pusēm, un tāpat viss pilsēts, it īpaši rātūzis, ģimnāzija un adatu fabrīķis vienās ugunīs mirdzēt mirdzēja. Lai acis meta, kur mezdams, visas malas spīguļoja neredzētā jaukumā." Astoņos vakarā Kuldīgas cienījamākie ļaudis augsto amatpersonu sagaidīja savos "mundieros", lāpām rokās. Uz atklāšanu speciāli no Jelgavas bija atbraucis armijas pūtēju orķestris. Bija arī uguņošana. Pati iesvētīšana notika 2. novembrī 10 no rīta. Vispirms to izdarīja krievu pareizticīgo mācītājs, tad Kuldīgas vācu draudzes luterticīgo mācītājs, tad latviešu draudzes mācītājs. Pa starpu dziedāja Kuldīgas latviešu koris un dziedātāji no Vārmes.
Gubernators bija aizkustināts un teicis pateicības vārdus, kurus klātesošajiem latviešiem pārtulkoja latviešu draudzes mācītājs Freibergs, jo pats Lilienfelds latviešu valodu tik labi neprata.
Ceremonijas noslēguma tilta galā atklāja divas marmora plāksnes – uz vienas bija "tilta izgādātāja" Lilienfelda vārds, uz otras arhitektu un būvmeistaru vārdi.
"Rīgas Ziņas", 1924. gada 4. novembrī
Meteoroloģiskām ziņām tagad varēs ticēt. Priekš meteoroloģiskā biroja patlaban izgatavo kādā no vietējām fabrikām pūķu gaisā uzlaišanai sevišķu ierīci, kuru dzīs ar elektromotoru. Tādā ceļā varēs pūķus augšējo gaisa slāņu novērošanai uzlaist gaisā līdz 16 kilometru lielam augstumam. Pie pūķiem piestiprinās attiecīgu pašrakstītāju, kas atzīmēs uz papīra gaisa spiedienu un temperatūru. Šī ierīce nāks gatava pēc dažām nedēļām, un viņa atvieglos vispārējo gaisa stāvokļa noteikšanu.
