1993. gada 31. augustā. Pirms 31 gada Lietuva kļuva par pirmo starp Baltijas valstīm, no kuras Krievija pabeidza savas, tas ir, agrākās PSRS, okupācijas armijas izvešanu. Valsti pameta pēdējais Krievijas militārais ešelons. Lietuvai sarunas par karaspēka izvākšanu bija ritējušas nosacīti viegli, kamēr Igaunijā un Latvijā – krietni grūtāk. Savukārt gadu vēlāk, 1994. gada 31. augustā pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana arī no Latvijas.
Turklāt 1993. gada 10. jūnijā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins bija paziņojis, ka pārtrauc jau uzsākto Krievijas armijas izvešanu no Latvijas un Igaunijas, jo izvedamajam karaspēkam neesot sagatavotas jaunas bāzēšanās vietas ar sakārtotiem sadzīves apstākļiem, turklāt Lietuvā un Igaunijā netiekot "ievērotas cilvēktiesības", proti, tiekot "pārkāptas" krievvalodīgo cilvēktiesības. Maskava 90. gadu sākumā ierasti centās sasaistīt armijas izvešanu ar pavisam citiem jautājumiem, pirmo izmantojot šantāžai. Draudi apturēt karaspēka izvākšanu bija mēģinājums šķelt Baltijas valstu vienotību un izkaulēt pielaidīgāku attieksmi pret Igaunijā un Latvijā padomju laikā iebraukušajiem krievvalodīgajiem, kā arī militārajiem pensionāriem, kas nevēlējās nekur braukt un zaudēt agrākās privilēģijas. Laikabiedri norāda, ka Krievija ne velti izvēlējās Lietuvu kā "paraugu" abiem pārējiem baltiešiem. Lietuvā iebraucēju bija nesalīdzināmi mazāk, tāpēc tie saņēma pilsonību bez īpašām grūtībām.
No visām trim neatkarību atguvušajām valstīm karabāzes Lietuvā Kremli interesēja vismazāk, jo tajā lielākoties bija izvietotas kājnieku vienības, kuras varēja viegli izvest un nepieciešamības gadījumā arī viegli ievest atpakaļ.
"No Maskavas viedokļa raugoties, Lietuva militāri stratēģiskā ziņā bija vismazāk nozīmīga no trim Baltijas valstīm. Tā atradās vistālāk no Sanktpēterburgas. Tās robeža ar Krieviju bija rietumos pie Kaļiņingradas apgabala. Austrumos pa vidu vēl atradās Baltkrievija. Lietuvā nebija svarīgu ostu. Kaļiņingradas apgabalā esošā Baltijska viena pati nodrošināja Krievijas vajadzības šajā reģionā," atmiņās raksta zviedru diplomāts Larss Pēters Fredēns. Pavisam cita lieta bija Igaunija ar nozīmīgo Krievijas karabāzi Paldiskos un agrākais PSRS Baltijas kara apgabala centrs Latvija ar Skrundas lokatoru, Liepājas un Ventspils ostām. Šeit Krievija vēlējās noturēties pēc iespējas ilgāk, vienlaikus cenšoties ietekmēt Latvijas un Igaunijas iekšpolitiskos procesus sev tīkamā virzienā.
Brīvā Zeme, 1923. gada 31. augustā
Pīpotāju muļķošanas. Žīdi Deiči izgatavo čaulītes "Patent", kuras reklamē šādi: "Tikai čaulītes "Patent" satur no mums izgudroto un patentēto zem nr. 140 pieteikto divkāršo filtri, kurš caur sevišķām divkārtu cikcaku mēlītēm ar ieliktu speciālu higrogrāfisku vati samazina tabakas dūmu nikotīna sastāvu uz minimumu." Tālāk teikts, ka šis filtrs uzlabojot arī tabakas garšu.
Nosūtīju čaulītes uz kādu laboratoriju ķīmiskai izmeklēšanai, bet saņēmu atbildi, ka čaulītēs atrodošos vati nevarot apzīmēt par higroskopisku.
Viss "divkāršais filtrs" nav vairāk nekas kā papīra mēlītes, kas vati notur pie tabakas un neļauj tai pa brīvo galu izslīdēt laukā. Ne uz tabakas garšu, ne uz nikotīnu šīm mēlītēm nevar būt jūtama iespaida, jo mēlītes, kuras iekļauj vati tabakas pusē, vati pat neapsedz. Sacītais pierāda, ka ieteiktais filtrs ir tikai acu mānīšana.