25. augusts vēsturē un senās avīzēs. Sociālās apgādības jautājums

1923. gada 25. augustā. Pirms 100 gadiem laikraksts "Latvijas Sargs" ziņoja: "Pa visu Latvijas valsti saskaitīti ap 32 tūkstoši sociāli apgādājamas personas. Visvairāk sociāli apgādājamo ir Valmieras apriņķī un Zemgalē. Visi sociāli apgādājamie prasa no valsts un pašvaldības iestādēm lielas naudas summas, bet nav neinteresanti atzīmēt, ka Rīga viena pati izdod par sociāli apgādājamiem vairāk kā visas pārējās pašvaldības iestādes pa Latviju kopā."

Līdzīgu informāciju tajā laikā publicēja arī citi laikraksti, un tas bija saistīts ar tā paša gada 23. augustā pieņemtajiem noteikumiem par piederības vietas noteikšanu sociāli apgādājamiem. Ar pēdējiem pagājušā gadsimta 20. gados saprata vispirms jau nespējnieku namu jeb tā saucamo nabagmāju iemītniekus, atraitnes un līdz 17 gadu vecas, nepilngadīgas personas, kas vīra vai attiecīgi vecāku nāves dēļ zaudējušas apgādnieku, tāpat karā sakropļotos un slimības dēļ darba nespējīgos. Darba ministrijas izstrādātie jaunie noteikumi paredzēja, ka "katrs pilsonis iegūst trūcības gadījumos tiesības uz sociālo apgādību no tās pašvaldības, kur tas nepārtraukti nodzīvojis pēdējo vienu gadu parasto dzīves veidu". Ja gads attiecīgajā pašvaldībā vēl nebija nodzīvots, palīdzību sniedza tā, kur persona pēdējo divu gadu laikā nodzīvojusi visilgāk. 

Pienācīgas rūpes par trūcīgajiem jaunajai Latvijas valstij tūlīt pēc Neatkarības kara radīja lielas raizes. Karš un posta laiki bija atstājuši smagas sekas. 

Tā 1920. gadā kopējais pašvaldību apgādājamo skaits bija 50 237, un viņu vidū bija daudz no Krievijas repatriējušos latviešu bēgļu. 1920. gadā no katriem 100 lauku iedzīvotājiem sociāli apgādājami bija 3%, bet pilsētās no katriem 100 iedzīvotājiem – 5%. Līdzīgas tendences proporcijās saglabājās arī turpmākajos gados, jo pilsētās, īpaši Rīgā, trūcīgo pabalstīšana tika organizēta krietni labāk nekā lauku pagastos. Piemēram, 1933. gadā konstatēja, ka Tukuma apkaimes pagastos sociāli apgādājamo praktiski nav, kamēr Tukuma pilsētā to bija vairāki simti. Atbalstāmo skaits pirmskara Latvijā mēdza te augt, te samazināties atbilstoši ekonomiskajam stāvoklim un izmaiņām likumdošanā, taču kopējā virzība bija uz pieaugumu. Pašvaldības pastāvīgi sūdzējās, ka šī sociālo izmaksu sadaļa tām ir kā grūts slogs.

Kurzemes Vārds, 1923. gada 25. augustā

Reitera koris, kurš Latvijā darbojas jau ceturto gadu, sarīkos Liepājā svētdien, 26. augustā, pus divos dienā garīgu koncertu Sv. Annas baznīcā un pulksten 5 laicīgu koncertu Liepājas teātrī. Reitera koris ir pirmais, kurš ir mēģinājis pacelties pāri par parastu koru dziedāšanu, lai pasniegtu vokālu mākslas pilnību, un ir jau ieguvis zināmu tehnisku gatavību un pilnību. Viņa priekšnesumi sniedz jau ievērojamu mākslas pilnību. Koris uzstājies ik gadus 3–4 koncertos Rīgā un provincē, visur iegūdams nedalītu publikas atzinību un piekrišanu. Koris sastāv no 76 izmeklētiem labākiem dziedātājiem. Garīgā koncertā piedalās pazīstamais ērģeļu virtuozs komponists Alfrēds Kalniņš. Programma sastāv no labāko latviešu un cittautiešu komponistu darbiem.