1923. gada 29. decembrī. Pirms 100 gadiem krievu cilmes amerikāņu izgudrotājs Vladimirs Zvorikins (1888–1982) ASV patentēja ikonoskopu – televizora elektronu staru caurules priekšteci, kas bija liels solis, lai praksē ļautu televīzijai no tīri eksperimentāla laboratorijas pasākuma pamazām attīstīties par masu produktu.

Mēdz arī teikt, ka šajā dienā pasaule ieguvusi televīziju. Pats izgudrotājs patentā skaidroja, ka radījis "elektrisko aci", kas darbojas pēc līdzīga principa kā cilvēka acs – katodstaru elektronu lampa un tajā esošie gaismas jutīgie elementi pārveido attēlu elektriskos signālos un novada tos uztvērējam. Līdzīgas domas kā Zvorikinam bija parādījušās arī citiem izgudrotājiem, tādēļ, kad kļuva skaidrs atklājuma komerciālais potenciāls, viņam vēl nācās 15 gadus cīnīties pret 1923. gada patenta apstrīdētājiem tiesās. Zvorikins ASV no Pilsoņu kara plosītās Krievijas bija ieceļojis 1919. gada rudenī un pretēji daudziem citiem bēgļiem ātri atrada iespējas nodarboties ar to pašu, ar ko pirms Pirmā pasaules kara bija eksperimentējis Krievijā – ar attēla pārraidīšanu. Vispirms viņu uzņēma "Westinghouse Electric Corporation", taču tās priekšniecība neizprata Zvorikina aizrautību, kā runā, tādēļ, ka izgudrotājs lāgā vēl nepratis to angliski izskaidrot. Tāpēc inženieris ķērās pie patstāvīgiem eksperimentiem raidošā elementa – ikonoskopa – uzlabošanā un lai radītu pilnvērtīgu attēlu uztverošo elementu – kineskopu. Tas Zvorikinam izdevās 20./30. gadu mijā, kad viņu darbā bija pieņēmis cits krievu emigrants Dāvids Sarnovs, kurš bija viens no kompānijas "Radio Corporation of America" jeb RCA vadītājiem. Sarnovs nozīmēja Zvorikinu par RCA elektroniskās laboratorijas šefu, un televīzijas attīstīšanas process paātrinājās. Ar televīzijas pilnveidošanu Zvorikins nodarbojās teju visu mūžu, strādājot arī pie elektronu mikroskopu, nakts redzamības iekārtu un kompaktu TV novērošanas kameru izstrādes. Kopumā viņš patentējis vairāk nekā 120 dažādu izgudrojumu un līdzdarbojās tāpat televīzijas ieviešanas projektos Eiropā.

Strādnieku Avīze, 1923. gada 29. decembrī

Sarežģījumi ar augstskolas bibliotēku. Valsts kara zaudējumu komisija saņēmusi paziņojumu, ka Sebežā jau vairākas dienas stāv 207 kastes ar reevakuējamām augstskolas bibliotēkas grāmatām. Par sūtījumu prasa 200 zelta rubļu pārvadāšanas maksas. Ievērojot ārlietu komisariāta paziņojumu mūsu sūtniecībai, ka pārvadāšanas izdevumus segs Krievija, kara zaudējumu komisija telegrafējusi mūsu sūtniecībai Maskavā nokārtot pārpratumu. Šis ir pirmais sūtījums no 150 vagoniem ar augstskolas īpašumiem, kuri izvesti uz Krieviju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.