4 °C
Latvieši ir pazīstami kā burvju un vārdotāju tauta. Buramvārdi un rituāli savulaik bijusi neatņemama saimniekošanas daļa. Iepazinies ar ikdienas maģijas spēku, latviešu zemnieks baidījās no ļaunas acs un vārdiem, no kuriem varētu ciest viņa tuvākie cilvēki, labība vai lopi. Laukus un labību bija visvieglāk apburt, tādēļ arī tos ļoti sargāja. Lauku svētība pēc latviešu ticējumiem sasniedzama, novēršot burvju, raganu, skauģu un ļaunu cilvēku kaitēšanu, kā arī vērojot laika zīmes. Intereses pēc izmēģini – varbūt seno zinšu iedarbība nav zudusi arī šodien?
Ka nenoskauž…
Uzsākot ikvienu jaunu darbu, tika veikti dažādi pasākumi, lai skauģi nenoskaustu topošo labumu un lai darbs būtu svētīts. Divas reizes vienu lauku noburt nevar, tādēļ saimnieki mēdza pirmo reizi sēt smiltis, lai varbūtējie skauģi aizburtu uz savu lauku smiltis. Meta krustus, pabeidzot apstrādāt lauku, nogāja tam krustām pāri, tad apburt vairs nebija iespējams. Sākot kulšanu, kāva gaili un ar asinīm notraipīja durvis, lai svētība mājās.
Skauģu vārdi: “Es iesāku savus darbus ar Laimes mātes palīgu un nobeidzu, Dievu minēdams. Kāpēc tu sūtīji Jodu man virsū? Nolādēts tamdēļ tu esi! Lai Trimpus no taviem laukiem, lopiem, pļavām, dārziem un ganīklām noriežas, un lai Pērkona rūsu mākoņus pār taviem laukiem, dārziem, pļavām, ganīklām lidinās.”
Kad ir īstais sējas laiks?
Sējas laiks tika iedalīts trīs daļās: agrajā, vidējā un vēlajā sējā. Agrā sēja sākas Jurģa un beidzas Stanislava dienā (8.V), vidējā sēja – no Stanislava līdz Urbāna dienai (25.V), vēlā sēja – no Urbāna līdz Vītus dienai (15.VI). Tāpat iedala arī ziemas labības sēju: agrā sēja ir no Labrenča (10.VIII) līdz lielai Mārai (15.VIII), vidējā – no lielās Māras līdz Eģidijam (1.IX) un vēlā – no Eģidija līdz mazai Mārai (17.IX).
- Vienas no zīmīgajām dienām, kas ievērotas lauksaimniecībā, ir Jegora diena (6.V), Jetes diena (7.V) un Staņislava diena (8.V). Šajās dienās jādēsta sīpoli, tad tie labi aug.
- Urbāna diena (25.V) ir ļoti piemērota auzu, miežu un gurķu sēšanai. No šīs dienas sāk sēt arī linus. Sakņu dārzā Urbāna dienā sēj burkānus, lai tie augtu lieli un resni. Šajā dienā nevar stādīt kartupeļus, jo tad tos apēdot un izrobojot tārpi. Meitas dārzā var stādīt vasaras dālijas, tad tās kupli augšot.
- Sidora dienā (27.V) notika gurķu un linu sēšana.
- Pahoma diena (28.V) saistīta ar auzu, miežu sēšanu un pēdējām salnām.
Īsto sējas laiku senāk zemnieki noteica arī pēc vaboles kājām (ja vabolei bērni pie pirmās kājas, izdevīga būs pirmā sēja utt.), arī pēc pirmās izzvejotās zivs pūšļa, kas var būt resnāks priekšgalā, vidū vai pakaļgalā.
Agri jāsēj, ja zāle uzdīgst ātrāk, nekā izplaukst lapas. Sējas laiku noteic arī pēc tā, kad zaļā varde kurc, kad uz avotiem un dīķiem stāv burbulīši, kurā dienā dzied vālodze. Agrā sēja ir laba, ja vēlā rudenī kokiem un krūmiem zaļas lapas, ja sili zied no galiņiem, ja pavasarī ilgi stāv pirmais ūdens, ja koki plaukst ātri, ja vēls pavasaris.
Ja bērziem lapas plaukst no augšas, ja rudenī bērzs dzeltē no augšas, ja pīlādžiem ziedi ir galotnē, tad būs laba agrā sēja, ja vidū – vidējā, ja apakšā – vēlā.
Vispār jāsāk sēt esot četras nedēļas pēc tam, kad koki sāk plaukt, bet jābeidz četras dienas pirms Vītus dienas (15.VI), jo vēlāk sēta labība vairs nenogatavojas.
Pirmoreiz ejot sēt, saimniece saliek uz galda visu bagātību, un saimnieks ēd no visa, lai būtu bagāta vasara.
Labību uz lauku vedot, uz maisa jāuzliek velēniņa, lai neizcērt sēklu; sēkla jāizber caur zirga sakām (sens auglības simbols); nedrīkst to bērt maisā, bet gan kādā traukā un no trauka maisā, citādi labības būs tikai maiss no maisa.
Pie sēšanas
Pirmo sauju sējot, jāteic: “Audzē, Dieviņ, ikkatra daļiņu!”
Pirmo vagu dzenot: “Lai Dievs nāk par palīgu!”
Kad iet sēt, pirmās trīs saujas jāizsēj un jāsaka:
- pirmo sauju sviežot: “Tas priekš putniem, tas priekš tārpiem”,
- otro sauju sviežot: “tas priekš putniem”,
- trešo sauju sviežot “tas priekš manis paša”.
Vai: “Tas putniem gaisā, tas tārpiem zemē un ar to tiem vajag būt diezgan.”
Sējot jābūt priecīgam, lai sējums aug priecīgi.
Pirmo gabalu vajagot sēt tā, lai vējš būtu no mugurpuses, un pirmā sauja jāsviež pret ziemeļiem, lai labi aug, lai neķer salna un lai putni neēd.
Met pirmos graudus pāri mežmalām un skaita: “Tas priekš putniem, tas priekš zaķiem, tas priekš visiem meža zvēriem.” Sviež arī akmeni: “Tas priekš putniem, tas priekš zaķiem, mežacūkām, griežiem un graudi man pašam.” Tāpat trīs saujas smilšu: “Ienaidniekam smiltis, man – graudi.” Sējot jeb stādot teic: “I žīdam, i čigānam, i putnam, i man pašam.”
