21 °C
2020. gadā Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Svjatoslavs Medvedevs pēc vienošanās ar Tibetas Dalailamu Indijas ziemeļdaļā izveidoja divus meditācijas un apziņas mainīto stāvokļu zinātniskās pētniecības centrus, kuros, izmantojot modernās ierīces, izdevās savākt psihofizioloģiskos datus par vismaz simtu dažādām budistu praksēm no septiņiem klosteriem, un tajā skaitā arī tos, kas iegūti dziļās meditācijas laikā.
Turklāt speciālisti guva piekļuvi pēcnāves meditācijā esošo mūku ķermeņiem tukdama stāvoklī, kurā viņi var atrasties vairākas dienas vai pat vairākas nedēļas.
Medvedevs paudis, ka šā projekta īstenošanas gaitā pētnieki apsekoja 104 budistu mūkus, kuri izpildīja Dalailamas rekomendētās meditācijas, gūstot vērā ņemamus rezultātus. Pētnieku grupa pieaicinājusi tiesu medicīnas ekspertu, reģionālā kriminālās ekspertīzes biroja vadītāju, kura ikdienas darbs saistīts ar ķermeņu stāvokļa pētījumiem dažādos termiņos pēc nāves. Un, tieši pateicoties tam, esot izdevies zinātniski pamatot to, ka tukdamā esoša mūka ķermeņa stāvoklis kardināli atšķiras no citiem ķermeņiem ar analoģiskiem pēcnāves termiņiem. Proti, pētnieki uzskata, ka esot guvuši faktiski pirmo zinātnisko apstiprinājumu tukdama stāvoklim kā tādam.
Iepriekš pētnieki vairāk atbalstīja versiju, ka organisma tonusu pēc nāves uztur vēl pilnībā nenomirušās smadzenes, kurās saglabājas kaut kāda darboties spēja. Taču to nekad tā arī nav izdevies nofiksēt, jo tādos gadījumos neesot nekādas “bioelektriskās aktivitātes”.
Var piebilst, ka tukdams (no tibetiešu val. ‘tuk’ – ‘apziņa’ un ‘dam’ – ‘samadhi; meditatīvais stāvoklis’) ir tāds pēcnāves stāvoklis, kurā “pieredzējis meditētājs ir spējīgs atpazīt vissmalkāko skaidras gaismas apziņu un novirzīt to uz realitātes iedabas izpēti”. Lai arī nāve jau ir iestājusies un sirdsdarbība un asinsrite apstājusies, tāda praktizētāja ķermenis nesāk trūdēt un vēl vairākas dienas vai pat nedēļas saglabā svaigumu līdz mirklim, kad smalkā gaisma ir pilnībā izgājusi no ķermeņa. Tibetiešu budisma literatūra pauž, ka šāda praktizētāja seja var pat izstarot reālu gaismu, savukārt ķermenī visu šo laiku var saglabāties siltums, kas raksturīgs pilnībā dzīvam cilvēkam.
Tāpat pētījuma autori pauduši, ka tad, kad cilvēks nomirst, apziņa pamazām kļūst aizvien “smalkāka”: tās rupjākie līmeņi atkāpjas, toties pamanāmāk izpaužas vissmalkākie, un, visbeidzot, iestājas vissmalkākās apziņas jeb skaidrās gaismas posms. Lai arī mediķi jau nofiksējuši klīniskās nāves faktu un vairs nedarbojas sirds un smadzenes, budisti savukārt uzskata, ka tik ilgi, kamēr cilvēka ķermenī saglabājas vissmalkākā apziņa, viņš vēl nav miris. Proti, turpinot atrasties ķermenī, apziņa atrodas dziļās meditācijas stāvoklī.
Un šis tukdama stāvoklis ārkārtīgi interesē pētniekus. Viņi uzskata, ka tajā gadījumā, ja ir spēkā vispārizplatītais viedoklis, ka nekādas apziņas nemaz nav un ir tikai smadzenes un to darbība, tad kas ir tas, kas notur ķermeni pret sadalīšanos? Ja pētniekiem izdosies to fiksēt un attiecīgi pierādīt, ka smadzenes un sirds nestrādā, bet kaut kas cits pasargā ķermeni no sadalīšanās, tas netiešā veidā pierādīs to, ka apziņa pastāv. Un, pierādot, ka tukdams ir pilnībā reāls stāvoklis, pētnieki būs maksimāli pietuvinājušies tam, lai varētu sākt apspriest “apziņas nevis kā smadzeņu funkcijas, bet gan kā atsevišķa faktora pastāvēšanu, bez kura dzīvība nemaz nav iespējama”.
Jaunajā žurnālā "Planētas Noslēpumi" lasi:
- Nenotikušie pareģojumi: šķietami pārliecinošas fantastu, futurologu un zinātnes speciālistu prognozes, kuras nav piepildījušās.
- Dzīvība vai apziņa: vēl nav droši noskaidrots, kas bija pirmais – dzīvība vai apziņa.
- Inkubi: savdabīgie viņpasaules vēstneši, kas upurus apciemo miegā, jo īpaši sievietes.
- Senatne un NLO: pētniekiem vairs nav šaubu, ka tālā senatnē Zemi apciemojuši citplanētieši.
- Dzīvība kosmosā: zinātne aizvien pārliecinošāk tuvojas oficiālai atziņai, ka kosmosā varētu eksistēt arī citas saprātīgas dzīvības formas.
- Everesta upuri: zemeslodes augstākā virsotne paņēmusi daudz cilvēku dzīvību.
- Kā tapuši ceļi: ceļu izveidošanās vēsture.
- Karš bīda zinātni: īpaši zinātnes izgudrojumi, kas radušies tieši karadarbības interesēs.
- Eduards Ševardnadze: vēl viens gruzīns pie PSRS vadības stūres, tiesa, tikai neilgu laiku pirms impērijas sabrukšanas.
- Katoļu svētā pedofīlija: apsūdzības bijušajam pāvestam Jānim Pāvilam II.
- "Genderu" uznāciens: uzbāzīgais dabisko dzimumu noliegšanas terors turpinās.
- Padomju miljonāri: izrādās, PSRS patiešām bijuši reāli pagrīdes miljonāri.
- Staļina sievietes: boļševiku tirāna mūžā bijušas piecas sievietes, kuras spējušas ļoti nopietni viņu ietekmēt.
- Dīvainais jūras vilnis: kāds savdabīgs dabas fenomens, kas regulāri atkārtojas vienā un tajā pašā vietā un izpausmē.
Abonē jauno žurnālu šeit.
