“Vai dabā var izdzīvot?” man jautā pārgājiena dalībnieki, cerīgi raugoties acīs, gaidot, ka atklāšu kādu līdz šim nezināmu dabā rodamu debesmannu, kas nodrošinās ar iztiku jebkurā gadalaikā. Vadot interesentu grupas pa meža takām vai botāniskajos maršrutos, par izdzīvošanu jautā biežāk nekā “vai tas ir ēdams?”, “vai tas ir indīgs?”. Kāda ir tava atbilde? Manējā skan šādi: “Kādu laiku var...”
Pirms kāda laika sociālās saziņas vietnē “X” bija lasāma aptauja: “Ja notiktu katastrofa un jūs izdzīvotu, kādas būtu jūsu prasmes, kas nāktu par labu?” Uz šādu jautājumu būtu vērts atbildēt katram. Vētras, plūdi, ugunsgrēki un sērgas iepriekš nepiesakās. Elektrības un interneta zudums kaut pusi dienas daudzus padara bezspēcīgus. Vai esam gatavi kaut mazākajām izmaiņām ikdienā, ierastajā komfortā? Cik daudz varam paciest un bez kā iztikt, lai sevi un tuviniekus nodrošinātu? Kādas ir mūsu zināšanas civilajā aizsardzībā? Vai sevi pietiekami labi pazīstam – prasmes, snaudošās spējas, reakcijas uz notiekošo, organisma rezerves, psiholoģisko noturību?
Atgriežoties pie aptaujas – tās rezultāti atklāj pašreizējo sabiedrības zināšanu, vērtību un uzskatu modeli.
Jā, arī to, ka ne ģimenē, ne skolā nav apgūts nekas praktisks.
Kā šie cilvēki rīkotos patiesībā un vai mēs varētu kādam no viņiem uzticēties, paļauties, nav pat nojaušams.