Pēdējos gados aizvien biežāk sēņotāji, pastaigu cienītāji un vienkārši autobraucēji meža apvidos saskaras ar līdz šim neredzētām ceļa zīmēm, kas tādā vai citādā formā brīdina par medību norisi platībās. Ir redzētas dažādu veidu un lieluma ceļa zīmes, bet to, cik likumīga ir to uzstādīšana, šķiet, neviens tā īsti nezina.  

Ne Medību likums, nedz arī noteikumi neparedz, ka par medību norisi būtu jābrīdina ar tām nesaistītas personas vai plašāka sabiedrība. Mednieki kā neviens cits zina, cik ļoti ir palielinājušās stirnu un briežu populācijas. Vietām arī mežacūku skaits sāk pieaugt. Teritorijās, kur aļņu ir daudz, jārēķinās arī ar šo lielo pārnadžu pēkšņu parādīšanos uz ceļa. Šie dzīvnieki potenciāli apdraud visus ceļu satiksmes dalībniekus. 


Dzinējmedību laikā uz ceļa pēkšņi var izskriet ne tikai savvaļas dzīvnieki, bet arī medību suņi. 

Diemžēl tas notiek pārāk bieži. Raksta autorei pašai ir nācies piedalīties medībās, kur suns, dzenot briežus, izskrēja uz ceļa un gāja bojā zem mašīnas riteņiem. Mednieks toreiz stāstīja, ka no rīta nav gribējis suni ņemt līdzi, tad tomēr pārdomājis un vakarā jau nācies braukt mājās vienam. Ļoti bēdīga situācija. Domājams, tādēļ, bet galvenokārt rūpēs par cilvēku drošību daudzi mednieku klubi ir sākuši izgatavot un uzstādīt brīdinājuma zīmes.