INTARS JURĢIS ir dzimis un audzis Mazsalacā, bet dzīve viņu aizvedusi uz Mētrienu. Šobrīd viņš vada mednieku kolektīvu “Mētrienas mednieki”, organizē dzinējmedības un rūpējas par visu, ko ierindas mednieks nereti pat nepamana – līgumiem, dokumentiem, medību plānošanu un drošību. Taču pāri visam Intaram medības ir iespēja pēc darba nedēļas Rīgā atgriezties mežā, izslēgt ikdienas steigu un vienkārši vērot, kā mostas un dzīvo daba.

Esi dzimis un audzis Mazsalacā?

Jā, Mazsalaca ir mana dzimtā puse. Tur piedzimu, uzaugu un mācījos līdz devītajai klasei. Pēc tam devos uz Smilteni mācīties par automehāniķi. Sākumā gan gribēju kļūt par pavāru un bārmeni, taču mani neuzņēma – atzīmes nebija tās labākās. Vairāk skraidīju pa mežiem nekā sēdēju mājās un mācījos. Taču dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek!

Vai medības iepazini jau bērnībā?

Mans vecvectēvs bija mednieks un mežsargs. Kad es vēl biju mazs, viņš medībās gāja, taču, kad paaugos, viņam jau bija sirmi mati un cienījams vecums. Tāpēc kopīgu medību mums nebija. Vairāk kopā makšķerējām.