Alūksnes novada pakalni, meža ceļi, dzidras upes un klusums, kuru pilsētā vairs gandrīz nav iespējams piedzīvot... Tieši šeit, dabas ieskautā vietā, viesojamies pie foreļu audzētāja, makšķernieka un dabas cilvēka Armanda Rozes.

Pagalmā valda neparasts miers. Gaisā jūtama svaiga ūdens un meža smarža. Netālu čalo upe, vējā šūpojas koki, un šķiet – laiks šeit plūst citādi. Armands sagaida smaidīgs, atvērts un ārkārtīgi zinošs. Saruna ātri kļūst viegla un patiesa. Viņš runā daudz, aizrautīgi un ļoti dziļi – ne tikai par zivīm, bet arī par cilvēkiem, dabu, upēm un attieksmi pret vidi kopumā.

Šī nav tikai intervija par makšķerēšanu. Tā ir saruna par to, kā upe dzīvo, kā daba mainās un ko cilvēks vēl var paspēt saglabāt.

Kādreiz, šķiet, biji aktīvs foreļu audzētājs, vai ar šo rūpalu nodarbojies joprojām?

Jā, ar forelēm mana dzīve saistīta jau ļoti sen, var teikt – kopš bērnības. Tas nekad nav bijis tikai bizness vai peļņas jautājums. Tas vairāk ir dzīvesveids, ko motivē padziļināta interese par ūdeņiem, zivīm un visu, kas notiek dabā. Pa zivju audzēšanā pavadītajiem vairāk nekā 30 gadiem esam izgājuši cauri dažādiem etapiem, dažādu sugu eksperimentālai audzēšanai, selekcijai un aprobēšanai Latvijas apstākļiem. Šobrīd esam nonākuši jauna attīstības posma sākumā, kad iepriekšējais, kas vairāk bija saistīts ar tirgus zivju izejmateriāla ražošanu, ir noslēdzies.