Kristers Rencis ir 15 gadus jauns florbolists un makšķernieks. Kristeram ir panākumi gan sportā, gan skolā un, protams, makšķerēšanā. Man šķiet, ka vecāki un skola var būt lepna ar šādu jaunieti. Šoreiz gan netaujāsim par sekmēm mācībās, bet vairāk parunāsim par makšķerēšanu un, protams, par zivīm.

Viss kādreiz sākas pirmo reizi. Vai tu atceries, kā sāki makšķerēt?

Jā, es diezgan labi atceros, kā tas viss sākās. Es vēl biju mazs, kad pirmo reizi aizbraucu līdzi uz copi. Sākumā tas bija vienkārši interesants veids, kā pavadīt laiku dabā, bet pamazām makšķerēšana kļuvusi par nopietnu hobiju. Man patīk viss – gan gatavošanās process, gan visa makšķerēšanas gaita. Iegūstot pieredzi, tagad tās ir jau regulāras darbības, kuras veicu pirms došanās pie ūdeņiem.

Kurš bija tas cilvēks, kas deva pirmos ievirzienus?

Tas bija mans tētis. Tieši viņš mani ņēma līdzi un mācīja visus makšķerēšanas pamatus un knifus – kā sagatavot makšķeri, kā pareizi uzlikt ēsmu. Man šķiet, ka ļoti svarīgi iemācīties pareizi pie ūdens uzvesties, jo, kā rīkoties ekstremālās situācijās, nav rakstīts nevienā grāmatā. Tētis iemācīja arī būt pacietīgam. Mēs turpinām braukt kopā makšķerēt vai spiningot. Nesen tētis pat nopirka laivu, kas visu makšķerēšanas procesu padara vēl interesantāku.