Jūnijā mednieku klubi visā Latvijā uzzināja limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas apjomus, par kuriem lēma limitu noteikšanas grupas. Tajās darbojās kā paši mednieki, tā arī mežsaimnieku, lauksaimnieku, akciju sabiedrības Latvijas valsts meži un Valsts meža dienesta pārstāvji. 

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:

“Par to, ka limitu noteikšanas laikā būtu notikuši kādi skandāli, es neesmu informēts. Tas, kas ir svarīgi – aļņu nomedīšanas limits ir jāsamazina un tas arī tiek darīts. Kā liecina informācija no mednieku klubiem, aļņiem vairs netiek atsevišķi izdalītas govju nomedīšanas atļaujas. Visas pieaugušo dzīvnieku nomedīšanas atļaujas ir definētas kā alnis nenoteikts. Tāpat ir aļņu teļu nomedīšanas atļaujas. Tas ir ļoti apsveicami, tāpēc ka situācija ar alni uzņēmuma Latvijas valsts meži neilgtspējīgās politikas dēļ attiecībā uz postījumu ierobežošanu šobrīd Latvijā ir ļoti nelabvēlīga.

Ja nav atsevišķi izdalītas buļļu vai govju nomedīšanas atļaujas, medniekiem pašiem ir iespēja populāciju labāk apsaimniekot un izvēlēties, ko tieši medīt. Piemēram, ja bija viena buļļa nomedīšanas atļauja un vairākas govju, tad nācās vien spiestā kārtā meklēt to pēdējo govi, nevis medīt, piemēram, jaunu aļņu bullīti ar neperspektīvu trofeju.