Suņu treneri un īpašnieki ir vienisprātis, ka ir divas būtnes no medījamo sugu saraksta, kuras iemācīt atnest sunim ir ļoti grūti. Tā ir lapsa un vārna. Pēc personīgās pieredzes varu teikt, ka diezgan liels izaicinājums sunim ir arī kormorāns. Latvijā kormorānus drīkst medīt tikai ar īpašām atļaujām postījumu vietās, atļaujas var saņemt Dabas aizsardzības pārvaldē. Tomēr jāņem vērā, ka tas ir ūdensputns un, lai ievērotu medību ētikas normas, jūras kraukļu medībās arī būtu jāizmanto retrīvers vai putnusuns, kas spēj medījumu atrast un iznest krastā.

Kas traucē sunim?

Kāpēc suņiem nepatīk šie trīs dzīvnieki? Jo tiem ir sava ļoti specifiska smarža. Gluži personīgi jāatzīst, ka vārnai nekādu nepatīkamo smaržu konstatēt neizdevās, taču tik un tā vairumam suņu ir vajadzīga zināma piespiešanās, lai atnestu nomedīto vārnu.

Pavisam cita lieta ir kormorāni. Izteikta specifiskā smarža, visticamāk, veidojas tā gremošanas īpatnību dēļ. Šim putnam ir ārkārtīgi skāba vide gremošanas traktā un izkārnījumi, kas satur augstu slāpekļa un citu vielu koncentrāciju. Šo putnu ekskrementi ir tik skābi, ka to uzkrāšanās var izraisīt augsnes paskābināšanos un veģetācijas izmaiņas. Piemēram, kormorānu koloniju teritorijās bieži novēro koku bojāeju, jo skābie izkārnījumi bojā to sakņu sistēmu. Un te runa nav tikai par skatu, bet arī par smaržu. Kormorānu kolonijā valda ļoti asa, pat kodīga smarža, kas var radīt elpošanas traucējumus cilvēkam. Arī putnu spalvas un viss ķermenis ir piesūcināts ar šo ļoti īpatnējo un biedējošo smaku.