3.3 °C
Arvien biežāk medijos parādās ziņas par redzētiem vilkiem un citiem lielajiem plēsējiem.
Sliktākajā gadījumā saņemam ziņas arī par nokostiem, aiznestiem, saplēstiem mājlopiem vai pat mājas mīluļiem – suņiem.
Pavisam nesen sabiedrību satrauca ziņa par vilku uzbrukumiem aitām Valmieras novadā, kur audzētājam vilki nokoduši ap 20 aitām, tādējādi lauksaimnieks ir nolēmis šo savu nodarbošanos izbeigt un saimniecību likvidēt.
Šis nav tikai Latvijas fenomens. Jo vairāk – lai gan katrs no šiem uzbrukuma gadījumiem ir personīga traģēdija kādai saimniecībai, tomēr, salīdzinot ar Rietumeiropas pieredzi, Latvijā vilku uzbrukumu skaits nav nemaz tik liels. Lauksaimnieki, lauku iedzīvotāji un arī mednieki jau labu laiku ceļ trauksmi par pieaugošo vilku populāciju Eiropā.
Vai joprojām apdraudēti?
Pirms 20 gadiem mēs vēl varējām runāt par to, ka vilki Eiropā ir apdraudēti un tie būtu stingri aizsargājami, tomēr tagad ir skaidrs, ka Eiropas Savienībā varētu būt pat vairāk nekā 23 000 vilku (aprēķins par 23 ES dalībvalstīm).
Eiropas Parlaments jau ir nobalsojis par vairākām rezolūcijām, aicinot Eiropas Komisiju attiecīgos normatīvos aktus padarīt elastīgākus un pielāgojamus konkrētām situācijām un konkrētajiem apstākļiem dažādās valstīs. Tomēr līdz šim šīs rezolūcijas bija nogūlušas ierēdņu grāmatu plauktos vai darbgaldu atvilktnēs, negūstot atsaucību.
Diskusijas pavisam citā līmenī sākās pēc tam, kad pirms diviem gadiem Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai vilki nokoda mīļoto poniju Dolliju.
Lai gan tagad dzīvnieku tiesību aizstāvji Eiropas Komisijas aktivitātes attiecībā uz vilku aizsardzības statusa maiņu sauc par Leienas atriebību vilkiem par nokosto zirgu, tomēr ir skaidrs, ka Eiropā nepieciešamas izmaiņas, kas attiecas uz lielo plēsēju apsaimniekošanu. Daudzās valstīs pieaugušās vilku populācijas dēļ lauksaimnieki un lauku iedzīvotāji ir kļuvuši par vilku ķīlniekiem, proti, tos medīt vai to populāciju apsaimniekot ir aizliegts jebkādā veidā, turklāt ne visur un ne vienmēr ir pieejamas kompensācijas par nokostajiem dzīvniekiem. Jāņem vērā arī tas, ka, strādājot saimniecībā, lopkopju mērķis nebūt nav saņemt kompensācijas par saplosītiem dzīvniekiem. Daudz produktīvāka saimniekošana būtu, ja šādas kompensācijas nebūtu vajadzīgas, jo vilki postījumus nenodarītu.
Problēma samilzusi daudzviet Eiropā
Apmēram pirms gada Eiropas Komisija sāka aptaujāt dalībvalstis, lai novērtētu, kāda tieši ir situācija attiecībā uz vilkiem un to radītajiem postījumiem. Rezultātā tika pieņemts lēmums vai drīzāk izteikts priekšlikums par to, ka Bernes konvencijas ietvaros būtu jāmaina vilku aizsardzības statuss no stingri aizsargājama uz aizsargājamu. Tika uzsākta ilga, gara un sarežģīta procedūra, kuras viens no svarīgākajiem pavērsiena punktiem bija Eiropas Komisijas pastāvīgo pārstāvju komitejas balsojums par vilka statusa maiņu.
Lai gan sākotnēji pastāvēja aizdomas par to, ka šī sarežģītā procedūra uzsākta ar mērķi, lai panāktu priekšlikuma izgāšanos, 25. septembra balsojums skaidri un gaiši parādīja, cik svarīgs šis jautājums ir daudzām dalībvalstīm.
Komiteja ļoti pārliecinoši nobalsoja par vilka aizsardzības statusa maiņu, divām valstīm balsojot pret, bet četrām atturoties.
Vai nāves spriedums?
Protams, dzīvnieku tiesības aizsargājošās organizācijas bija un ir pret vilku aizsardzības statusa maiņu. Tikusi pat uzsākta pēc būtības sabiedrību maldinoša kampaņa, paziņojot, kas šis balsojums novedīs pie vilku izšaušanas.
Jāatgādina, ka vilka statuss tiek mainīts no stingri aizsargājama uz aizsargājamu. Tas nozīmē tikai vienu, proti, vilku medības jeb populācijas apsaimniekošana būtu atļautas valstīs, kur tas šobrīd ir aizliegts, bet dalībvalstīm būtu jānosaka stingri limiti, stingras medību sezonas, kā arī regulāri jāatskaitās Eiropas Komisijai.
Ja tiktu konstatēts, ka populācijas apsaimniekošanas dēļ vilks konkrētā valstī atkal ir apdraudēts, medības tiktu aizliegtas.
Šajā kontekstā nav runas par vilku izšaušanu, bet gan par likumīgu instrumentu, kas ļautu lauksaimniekiem rīkoties, ja konkrētā vietā vilki rada pārāk lielus postījumus.
Svarīgākie lēmumi vēl gaidāmi
Šobrīd Latvijai Eiropas Komisijas pastāvīgo pārstāvju komitejas balsojums neko nemaina, tomēr tas ir signāls, ka Eiropas attieksme pret lielajiem plēsējiem mazliet mainās, ka ir uzsāktas diskusijas par konkrētiem problēmu risinājumiem.
25. septembra balsojums ir tikai viens svarīgs solis ceļā uz vilka aizsardzības statusa maiņu. Vēl ir gaidāms balsojums, lai veiktu attiecīgas izmaiņas Bernes konvencijā, un šī balsojuma rezultātus ir grūti prognozēt, jo arī dzīvnieku tiesību aizsardzības organizāciju lobijs ir ļoti skaļš un ļoti spēcīgs. Ir novērots, ka brīžiem tas izmanto visai diskutablus apgalvojumus, lai tikai varētu panākt savu mērķi.
Ir skaidrs tas, ka visi līdzšinējie pasākumi, kas veikti, lai veicinātu vilku atgriešanos Eiropā, ir bijuši sekmīgi, tomēr neviens līdz šim nebija gatavs tam, ka šie pasākumi būs tik veiksmīgi. Tādēļ pašreizējie soļi ir tikai loģisks turpinājums iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.
