Tiesa, uz kāzu svinībām tiek ielūgti tikai izredzētie… Briežu govis sargā savu bulli un, tiklīdz draud kaut vismazākās briesmas, dod zīmi, un briežu bullis pazūd biezajā krūmājā. Satumsušo mežu pieskandina briežu buļļa varenā balss. Viņš te vienīgais un īstais, kuram ir tiesības turpināt savu dzimtu. Taču kāzu svinības var pārtraukt mednieks, kurš bieži vien vilnas zeķēm kājās cenšas iegūt savā dzīvē vērtīgāko trofeju. Turpat krēslā pavīd aļņu buļļa varenais siluets. Arī viņam ir riesta laiks, bet debesīs ieskanas pirmās zosu balsis. Kā medniekiem klājies šajā laikā?

Viktora stāsts

Savu pirmo briedi nomedījis Viktors Zelmenis, kurš medī Jēkabpils novadā, mednieku biedrības Mednis platībās. Vēstulē mednieks raksta: “Esmu jauns mednieks. Tikai šogad ieguvu mednieka apliecību un kļuvu par pilntiesīgu mednieku. Jau kopš bērnības gāju līdzi medniekiem gaides medībās. Tas vienmēr bija liels piedzīvojums – būt tik tuvu dabai un dzīvniekiem. Ikdienā es dzīvoju pilsētā un ilgu laiku biju no tā visa tālu projām.

Taču tad pirms pāris gadiem mani paaicināja dzinējmedībās kā dzinēju. Uzvirmoja bērnības atmiņas, un, protams, izjūtas nelika vilties, varēju izbaudīt lielu devu adrenalīna. Tā pēdējos trīs gadus regulāri gāju dzinējos un arvien vairāk domāju par to, ka arī pats vēlos kļūt par mednieku, vēlos apgūt ko jaunu. Pētīju pēdas un piedalījos visos ar medībām saistītajos procesos. Klausījos citu mednieku stāstus un centos iegaumēt viņu pieredzi.

Pagājušā gada decembrī beidzot pieņēmu lēmumu – būšu mednieks. Mācību process un eksāmens nemaz nešķita grūts.

Pirmās medības, pirmais šāviens, un bebrs bija nomedīts. Tad cūku medības, un atkal medību dieviete man bija vēlīga. Nu klāt briežu bauris!