Zvārdes poligona apkaimes mežā medī mednieku kluba "Mētrāji" mednieki. Viņu vidū arī brāļi Dainis un Egils Kreicbergi. Viņi arī mežsaimnieki un lauksaimnieki, vēl viens viņu brālis Māris ir ne tikai lielisks dabas fotogrāfs, bet arī bitenieks. Ceturtais brālis Uldis tāpat ir mednieks. Dainim ar Egilu ir izdevies atrast risinājumu, kā medīt 21. gadsimtā, kad pieaugošās dzīvnieku populācijas jāspēj kontrolēt, neraugoties uz to, ka liela daļa mednieku pārcēlušies dzīvot pilsētās un līdz medību vietai bieži vien ir stundu ilgs brauciens.

Jūsu ģimene nodarbojas ar ļoti daudzām jomām. Kā tās visas ir saistītas?

Dainis: Mēs esam vairāki brāļi, kas katrs rosās savā virzienā. Ir zemnieku saimniecība. Taču vienmēr ģimenē pārrunājam, kas un kā. Un medību saimniecība jau visas šīs jomas caurvij. Pirmajā brīdī šķiet – kāda saistība ar dravniecību var būt medībām? Taču tad, kad caunas posta stropus, bez medniecības un mednieka neiztikt un saistība tiek atrasta ļoti ātri.

Egils: Nu, lāču mums pagaidām te nav…

Dainis: Bet caunas patiešām bija problēma, kamēr populācija netika ierobežota. Trešdaļa no mūsu medību iecirkņa ir dabas liegums. Un tur ir piemērota vide ne tikai caunām. Tas ir gan labi, gan ne tik labi. Taču labumu ir vairāk.

Egils: Mūsu apsaimniekotie meži un lauki ir gan pašu medību kolektīva platībās, gan arī kaimiņu klubu. Un pie kaimiņiem mēs neko ietekmēt nevaram. Var labi redzēt – ja saimnieks, kas apsaimnieko savus īpašumus, ir arī mednieks, attieksme ir cita, un arī otrādi. Jā, mēs varam dot padomus, taču, ja mednieki nav lauksaimnieki, bieži vien šie padomi paliek neizmantoti.