Emocijas spraigas, jo tikai vakar vēlu vakarā atgriezos no ikgadējā Somijas brauciena. Šis arī noteikti bija zivīgākais brauciens, tamdēļ nolēmu padalīties šajā piedzīvojumā no A līdz Z. Pēdējos gados ieinteresētība pamēģināt copi tur aug un aug ļoti. To labi parāda daudzās letiņu ekipāžas ar visām laivām uz prāmjiem. Tāpēc, ja arī Tev to gribas izmēģināt, izstāstīšu visu, un varbūt būs kaut kas noderīgs.

Vērsim pie ragiem

Mēs katru gadu braucienu sākam plānot vairāk nekā pusgadu iepriekš. Parasti braucam oktobra sākumā un pie tā arī pieturamies, jo tad laiks sāk dzist un arī līdakas paliek aktīvākas. Sākumā, protams, jāsaprot, uz kurieni vēlies braukt, jo iespējas tur ir, es pat teiktu, neierobežotas. Pagājušo gadu bijām Stormalo, vēl pirms tam Kumlingē, šoreiz Foglo un jau tagad sākam plānot nākamo braucienu uz Vāsu. Zinu, ka daudzas kompānijas katru gadu brauc uz vienu un to pašu vietu, kas nav slikti, jo vieta zināma un, domāju, ne tikai zivju daudzums, bet arī bīstamība akmeņu ziņā.

Bet mums patīk tas ekspedīcijas pieskāriens, kad pēti dziļuma kartes, vēja virzienus un tad nu mēģini izkost ūdeņus, kas bieži vien ir neizprotami un neizskaidrojami grūti. Bet forumi, copes čati mūsdienās ir pilni ar informāciju, tāpēc domāju, ka atrast vietu, uz kurieni braukt, nav grūti. Tad tikai jāsaprot, vai gribas uz pašiem Ālandiem vai tomēr Turku arhipelāgu, jo tur drusciņ atšķiras loģistika un nokļūšanas iespējas. Prāmis no Tallinas būs vajadzīgs jebkurā gadījumā, bet tālāk jau jāsāk domāt: vai nu Tallina–Helsinki un tālāk ar auto, vai Tallina–Mariehamna, un nokļūsti uzreiz praktiski galamērķī, tikai vēl pa starpai kādi mazie pārcēlāji.