22 °C
Tuvojoties gada nogalei, zaļās norises priecēja ar nozīmīgiem pasākumiem. Tapis zināms, ka Latvijai tiks dota iespēja ierakstīt savu vārdu ūdeņraža tehnoloģiju attīstības vēsturē. Savukārt Ārlietu ministrijā uzmanības fokusā bijis Ziemeļpols – Baltijas un ziemeļvalstu sadarbības ietvarā Arktika tiek vērtēta gan kā klimata pārmaiņu katalizators, gan kā reģions, kam ģeopolitisko norišu kontekstā ir būtiska loma drošības situācijas līdzsvarošanā.
Par abiem šiem aspektiem diskutēts seminārā. Pārmaiņas arī dabā – cerēto balto Ziemassvētku vietā meteorologi vēl mums gatavoties plūdiem.
Latvijas zinātni izvēlas ūdeņraža tehnoloģijām
Rīgas tehniskā universitāte (RTU) un Nīderlandes kompānija "Fokker Next Gen N.V." vienojusies par sadarbību bezemisiju aviācijas attīstībā, veidojot Latvijā ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru. "Fokker Next Gen N.V." līdz 2035. gadam iecerējusi klientiem nodot ar ūdeņradi darbināmas pasažieru lidmašīnas. Ūdeņradis ir visefektīvākais aviācijas degvielas risinājums, kas ļaus sasniegt ES izaugsmes stratēģijā "Eiropas Zaļais kurss" definētos klimatneitralitātes mērķus, pārliecināts uzņēmums "Fokker Next Gen N.V.", kas iecerējis nākotnē Latvijā veidot arī ar ūdeņraža lidmašīnu ražošanu saistītus centrus.
Vētī polāro pētniecību un drošību
Pagājušajā nedēļā Ārlietu ministrijā notika seminārs "Latvija Arktikā II", kuru rīkoja Latvija kā Baltijas un ziemeļvalstu sadarbības (NB8) formāta prezidējošā valsts. Pasākumā polārā pētniecība tika skatīta klimata pārmaiņu un arī reģiona drošības kontekstā. Par polāro pētījumu attīstību Latvijas Universitātē pēdējo 10 gadu laikā un nākotnes plāniem, tostarp Latvijas Nacionālo polārās pētniecības programmu, informēja LU Polāro pētījumu centra asociētie profesori Jānis Karušs un Kristaps Lamsters, uzsverot mūsu zinātnieku interesi un spēju ar inovatīvu zinātnisku pienesumu iesaistīties polārpētījumos Arktikā un Antarktikā. Arktika ir reģions, kurā klimata pārmaiņas notiek straujāk nekā citās pasaules daļās. Arktikas tuvums Baltijas jūras reģionam un tās potenciāls kļūt par sava veida izmēģinājuma lauku klimatu pārmaiņu seku mazināšanā un pielāgošanā ir piesaistījis Latvijas zinātnieku, vides ekspertu un uzņēmēju interesi.
Brīdina par plūdiem
Līdz ar spēcīgu atkusni Latvijā paaugstinājies plūdu risks. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sola, ka atkusnis turpināsies līdz pat gada nogalei, mijoties ar salu. Kušanas ūdeņus papildinās arī nokrišņi.
Kurzemes upēs ūdenslīmeņa kāpums gaidāms par 1,2–3,5 m, maksimuma iestāšanās 20.–25. decembrī. Lielupes baseina upēs – par 0,6–2,2 m ar maksimumu 20.–26. decembrī. Salacas baseina upēs ūdens varētu celties par 0,5–1,5 m, maksimuma iestāšanās 21.–28. decembrī. Gaujas baseina upēs 0 par 0,7–2,1 m, maksimums 22.–29. decembrī. Daugavas lejteces baseina upēs (Ogre, Lielā Jugla, Mazā Jugla u. c.) ūdenslīmenis paaugstināsies par 0,8–3 m ar maksimumu 22.–27. decembrī. Daugavas baseina upēs Latgalē ūdenslīmeņa kāpums gaidāms par 0,6–2 m, maksimums 22.–30. decembrī. Daugavā ūdenslīmeņa paaugstinājums gaidāms par 1,2–2,5 m.
Aicina vērtēt koku ciršanu pilsētā
Kopš pagājušās nedēļas un līdz nākamā gada 14. janvārim rīdzinieki var izteikt viedokli par Rīgas domes jauno saistošo noteikumu projektu "Par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā". Jauno noteikumu publiskās apspriešanas sanāksme plānota 4. janvārī plkst. 13 tiešsaistes platformā "MS Teams", kam interesenti aicināti reģistrēties līdz 2024. gada 3. janvāra plkst. 12.00, aizpildot reģistrēšanās formu šeit. Tiešraidi varēs vērot Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē "www.rdpad.lv", kā arī pašvaldības "Facebook" kontā – "Rīga attīstās". Ar saistošo noteikumu projektu var iepazīties elektroniski "www.riga.lv".
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
