21 °C
Simtiem mājas mīluļu no kara postītās Ukrainas raduši jaunas mājas Latvijā, tūkstoši – ceļojuši tranzītā.
Kad ierodamies uz interviju, Salo aši paslēpjas zem nelielā biroja galda. Acīmredzot svešu cilvēku klātbūtne dzīvnieku nedaudz samulsinājusi, taču pēc brīža Salo jau ieritinās saimnieces Guntas Vlasenko rokās. Rudais kaķis ir pārsteidzoši piemīlīgs, bet vienlaikus saglabā distanci no svešiniekiem.
Kā sākās palīdzība Ukrainai – jautāju Latvijas Olimpiešu sociālā fonda vadītājai Guntai Vlasenko. Izrādās, Ukrainā dzīvo Guntas draudzene Nadja, ar kuru draudzība aizsākusies, piedaloties starptautiskajās suņu izstādēs. "Kara pirmajās dienās viņai teicu, lai sēžas mašīnā un brauc pie mums – tas būtu glābiņš. Draudzene sacīja – nē, es nebūšu bēgle, bet braukšu tikai kā ciemiņš. Tajā laikā Ukrainā jau visi veikali bija ciet, nevarēja nopirkt barību ne suņiem, ne kaķiem, turklāt nebija ne gāzes, ne elektrības, lai varētu suņiem vismaz putru uzvārīt. Apsolīju viņai aizvest barību. Kas tad ir 1300 km? Domāju, iekāpšu savā mini mašīnā un aizvedīšu, nezinot, kas ir karš. Ieliku sociālajos tīklos aicinājumu, vai vēl kāds negrib piedalīties un atbalstīt dzīvniekus Ukrainā," atceras Gunta. Atsaucība bijusi milzīga, cilvēki ziedojuši tik daudz barības, ka viņa sapratusi – nepieciešams lielāks transportlīdzeklis, lai visu saziedoto varētu aizvest. Vēlāk Guntai barību jau devuši arī lietuvieši, poļi un citi, jo viņai bija atļauja ievest dzīvniekiem nepieciešamo, un tā izdevās 12 reizes iebraukt Ukrainā. Turklāt, lai barība nokļūtu pie tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, Ukrainas kolēģi izveidojuši savu tīklu ar kontaktiem un adresātiem.
Pirmajā reizē no Ukrainas izdevies izvest trīs suņus, to vidū ņūfaundlendieti – suni, kurš glābj bērnus uz ūdens, abi pārējie arī bija speciāli apmācīti meklēšanas darbiem. (Jau vēlāk glābējsuns nogādāts atpakaļ.) Tobrīd dzelzceļa stacijā skats bija vairāk nekā drūms: cilvēku rindas, bet netālu – kastes ar pamestiem dzīvniekiem, jo cilvēki vilcienā ar dzīvniekiem netika ielaisti.
"Šie dzīvnieki bija palikuši bez saimniekiem. Arī dzīvokļos bija atstāti suņi un kaķi. Kad redzi, kas notiek, sākām meklēt saimniekus. Vedām dzīvniekus adresātiem – saimniekiem, kuri bija atstājuši vai aizmirsuši savu suni vai kaķi. Aizvedām rotveileru uz Igauniju, kaķus uz Berlīni,"
stāsta Gunta.
Dzīvnieku pārvešana notika ar speciālu transportu, kurā bija gan ventilācija, gan lielāki boksi dzīvnieku pārvietošanai. Ik pēc pāris stundām nācās apstāties, lai pabarotu, padzirdītu un izstaidzinātu dzīvniekus. Sākumā izvest dzīvniekus bijis vienkārši, bet vēlāk nākusi apjausma, ka daži šo situāciju izmanto komerciālos nolūkos, lai šos dzīvniekus varētu pārdot. Tad tika ieviestas prasības pēc dzīvnieku pasēm. Ukrainā nav prasību, ka dzīvniekiem jābūt potētiem pret trakumsērgu, līdz ar to bija grūti tos ievest Eiropas Savienībā. Guntas lielā mīlestība ir suņi, viņa piedalās izstādēs, un šajā situācijā risinājums rasts ar Ukrainas Kinoloģiskās biedrības palīdzību.
Savu rudo kaķi Gunta atvedusi no Irpiņas kara sākumā, kad situācija eskalējās dienu no dienas un bija liela neskaidrība par turpmāko. Latvijā Salo iejuties labi, arī garo ceļu līdz jaunajām mājām labi pārvarējis. Tagad Gunta runcīti, kuru iesaukusi par Salīti, ņem līdzi pat uz lietišķām tikšanās reizēm, lai viņš komunicētu arī ar citiem. Salo piepulcējies Guntas kuplajai dzīvnieku saimei, kurā mīt vēl trīs kaķi, seši suņi un divas vistas.
Daļa nemaz neprasa
Pirmais kara gads bijis ļoti sarežģīts, bet tagad situācija ir mainījusies. Vislielākā problēma esot tā, ka cilvēki, kuriem palīdzība būtu vajadzīga visvairāk, kautrējoties to lūgt, bet palīdzību prasot cilvēki, kuriem viss esot kārtībā. Gunta zina šādus gadījumus, bet nezina, kā tos risināt. Tagad pēc visa notikušā viņai ir savs skatījums. "Negribu nevienu nosodīt, situācijas var būt dažādas, bet – kā var pamest savu dzīvnieku? Un mēs braucam, vedam laukā un atkal atdodam atpakaļ. Dzīvniekam tas ir liels pārdzīvojums," viņa dalās pārdomās. Arī Latvijā ir daudz pamestu suņu un kaķu – pilnas patversmes – un primāri tomēr tagad esot jārūpējas par viņiem.
Latvijas cilvēki bijuši ļoti atsaucīgi, ziedojot gan pārtiku, gan daudz citu nepieciešamu lietu, bērni zīmēja zīmējumus Ukrainas bērniem, gatavoja paciņas. Lielu paldies Gunta saka gan saviem draugiem Unai un Edgaram, kuri saziedojuši tik daudz medikamentu, ka pieticis trim klīnikām Bučā. Tāpat vesta barība kaķēniem, kuru mammām nav piena, arī zāles tiem, kam transplantēti orgāni. Daudz palīdzējis arī Ilvas Kubasovas vadītais "Zoo centrs".
Vienlaikus Guntai ir dziļas pārdomas, ka, piemēram, situācijā, kad izskan aicinājumi nepiedalīties olimpiskajās spēlēs, jo tur startēs arī abu agresorvalstu sportisti, Ukrainas pārstāvji nav nekavējoties atteikušies tajās piedalīties. Līdzīga situācija ir starptautiskajās suņu izstādēs, kur Latvija nepiedalās, bet ukraiņi startē, neskatoties uz Krievijas pārstāvju klātbūtni.
"Es šogad neaizbraucu uz suņu pasaules čempionātu Šveicē, bet ukraiņi tur bija. Ar to gribu teikt, ka nevar taisīt dzimšanas dienas ballīti ar melnajiem ikriem, ja tavā valstī ir karš,"
strikti nosaka Gunta. Tagad viņa palīdz senioriem Latvijā. Arī senioriem ir dzīvnieki un darāmā ir daudz. "Palīdzam saviem cilvēkiem. Vajag dalīties, bet jāatceras, ka mums pašiem ir pilnas patversmes ar dzīvniekiem, kam jāpalīdz. Tāpat mums ir seniori, kam jāpalīdz," uzsver Gunta Vlasenko. Tagad kā atgādinājums par paveikto Ukrainā viņai ir pilna pase ar zīmodziņiem un piemīlīgais runcis.
"Tas nav varoņdarbs"
Pitbulterjeru šķirnes pārzinātāja un kinoloģiskās skolas dibinātāja Inga Lupančuka organizējusi vairāku desmitu suņu izvešanu no Ukrainas. Kara sākumā palīdzību viņai lūgusi suņu audzētāja no Zaporižjas, lai varētu izvest 27 suņus. Tam bija nepieciešams lielāks transporta līdzeklis. Kopā ar draugiem viņai izdevies sagādāt finansējumu un nopirkt busu dzīvnieku pārvešanai. Tiesa, gadījusies nelaime – auto saplīsis, nācies braukt no Latvijas caur Rumāniju ar divām automašīnām, lai glābtu situāciju – šos dzīvniekus uz Latviju palīdzējuši atgādāt Silvestrs Kaņeps un Oskars Grosmanis. Vēlāk Ogres pašvaldība piešķīrusi bijušo patversmes ēku, kur izmitināt dzīvniekus. Atvestie dzīvnieki bijuši lielā stresā, jo pārbrauciens ildzis nedēļu. Viena no vecākajām kucītēm nomirusi, un, visticamāk, tas noticis lielā stresa dēļ. Arī atsevišķi suņu saimnieki tolaik mērojuši ceļu uz Latviju. Inga stāsta, ka kāda ukraiņu ģimene joprojām dzīvo Ogrē, jo viņu agrākā mītnes pilsēta joprojām nav atbrīvota no iebrucējiem. Tiesa, suņu pulciņš gan gājis mazumā – daļa dzīvnieku nonākuši pie draugiem, bet kucēni pārdoti, lai saimniekiem būtu vieglāk. No Irpiņas Ingai Lupančukai izdevies izvest 21 suni, un šis process nav bijis vienkāršs, jo sākumā ceļi bijuši ciet, bet vēlāk Polijā vairs nevarēja iebraukt ar suņiem, tāpēc nācies braukt caur Rumāniju.
Vissmagākais stāsts ir par Ingas draudzeni Anastasiju un viņas ģimeni, kura nokļuvusi iebrucēju gūstā. Brīdī, kad Inga saņēmusi briesmīgo ziņu no draudzenes, ka viņas vīru nošāvuši krievu iebrucēji, bet mamma tikusi ievainota, pārtrūkusi telefonsaruna. Tikai pēc vairākām nedēļām izdevies noskaidrot draudzenes atrašanās vietu, tad abas ar mammu un dzīvniekiem nogādātas Latvijā, kur sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Tagad jau draudzene ar mammu ir atpakaļ Ukrainā, bet Inga joprojām atceras milzīgo stresu un pārdzīvojumus un notiekošais Ukrainā viņai joprojām sāp. Taču draugu un pilnīgi svešu cilvēku atsaucība, ziedojot gan naudu, gan segas un citas nepieciešamas lietas dzīvniekiem, ļoti iepriecinājusi. Turklāt palīdzējuši ne tikai latvieši, bet arī krievi – šo Inga lūdz uzsvērt īpaši. "Man saka, ka esmu labs cilvēks, bet tas nav nekāds varoņdarbs. Tai jābūt normai, katram jāpalīdz nelaimē nokļuvušajiem," viņa saka.
Arī biedrība "Zanimal Hope" kopā ar citām biedrībām kara sākumā organizēja palīdzību Ukrainas kolēģiem. Biedrības vadītāja Zanda Indriksone-Paeglīte atgādina par vairāku biedrību organizētu tūri uz Ukrainu, kuras galvenais mērķis bijis nogādāt barību un cita veida palīdzību Ukrainā. Tolaik saņemta liela līdzcilvēku palīdzība, par ko biedrības vadītāja joprojām ir pateicīga. Latvijā izdevies ievest vairāk nekā 60 dzīvniekus – kaķus un suņus. Kaķiem izdevies atrast jaunas mājas, bet daži sunīši, kuri nav nokļuvuši pie saimniekiem, joprojām mīt dzīvnieku patversmē "Ulubele". Bijuši arī vairāki gadījumi, kad mājas nācies meklēt dzīvniekiem, kuru saimnieki dodas prom no Latvijas, bet savus mīluļus tiem nav iespējams paņemt līdzi.
Tagad ieved mazāk
Cik pavisam dzīvnieku kopš kara sākuma ievests no Ukrainas, zina stāstīt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji. Pavisam 2022. gadā Latvijā ievesti 215 suņi un 222 kaķi, bet šogad no janvāra līdz novembrim Latvija kā galamērķis atzīmēta 37 suņiem un 65 kaķiem. Vai joprojām ir spēkā ieceļošanas atvieglojumi dzīvniekiem, kuri ieceļo kopā ar Ukrainas kara bēgļiem? PVD Robežkontroles departamenta vecākā eksperte Māra Pedere skaidro, ka lolojumdzīvniekiem – suņiem, kaķiem, seskiem, kuri ieceļo kopā ar Ukrainas bēgļiem caur Latvijas robežkontroles punktiem, joprojām ir spēkā ieceļošanas atvieglojumi, taču ieceļotājiem jāņem vērā, ka daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ieceļošanas atvieglojumi ir atcelti.
Šobrīd dzīvnieku ievešana vairs neesot tik intensīva, kāda tā bijusi kara sākumā. 2022. gadā caur Latvijas robežkontroles punktiem kopā ar Ukrainas kara bēgļiem uz ES dalībvalstīm (tajā skaitā arī uz Latviju) bija pārvietoti 3203 suņi, 2689 kaķi, bet 2023. gadā uz ES dalībvalstīm, tostarp arī uz Latviju, pārvietoti 1048 suņi un 938 kaķi.
Bet cik dzīvnieki kopš kara sākuma aizvesti pie veterinārārsta, PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova skaidro – 2022. un 2023. gadā (līdz 2023. gada 14. decembrim) kopā veterinārārstiem vizītēs uzrādīti 6199 dzīvnieki, to skaitā 2782 kaķi, 3411 suņi, četri seski, viena šinšilla un viens trusis. Savukārt šogad līdz decembra vidum veterinārārstiem vizītēs uzrādīti 219 dzīvnieki, no tiem 117 kaķi un 102 suņi. Skaidrs ir viens – Ukrainas dzīvnieki Latvijā ir atraduši gan patvērumu, gan jaunus saimniekus, un ikviena palīdzība ir tik svarīga šajā laikā. l
EKSPERTA VIEDOKLIS
Atvieglojumi joprojām spēkā
Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve, veterinārārste: "Atšķirībā no citām valstīm Latvijā joprojām spēkā ir atvieglojumi dzīvnieku ievešanai no Ukrainas. Proti, persona var saņemt valsts atbalstu par dzīvnieka apskati pie veterinārārsta, vakcināciju pret trakumsērgu, mikročipa ievadi, dzīvnieka pases saņemšanu un reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centrā. Problēmas rodas tāpēc, ka daudzās citās valstīs atvieglojumi Ukrainas dzīvnieku ievešanai ir atcelti, tāpēc jāseko, kādas prasības noteiktas citās valstīs. Es ieteiktu dzīvniekam antivielu titru uztaisīt Latvijā, jo citās valstīs to izdarīt ir daudz sarežģītāk. Šo titru noņem dzīvniekam ne agrāk kā 30 dienas pēc trakumsērgas potes vakcinācijas. Ja viss atbilst, jānogaida vēl 90 dienas, tad var brīvi ceļot. Es lepojos, ka esam noturējuši Latviju brīvu no trakumsērgas."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
