17 °C
Vairāku ledus haļļu īpašnieki šogad, lai samazinātu elektrības rēķinus, uzstādījuši saules paneļus, tomēr iegūtais ietaupījums ir minimāls.
Gaida izmaiņas noteikumos
"Pagājušajā gadā, sākoties energokrīzei, rēķini palielinājās un augstākais punkts bija augustā, visām ledus hallēm Latvijā nonākot katastrofālā situācijā," "Latvijas Avīzei" skaidro "Volvo" sporta centra direktors Ēriks Miļuns. "Meklējām, kādi vēl risinājumi iespējami, lai samazinātu elektrības patēriņu, jo LED lampas mums ir, nosiltinājuši esam, par vienkāršām lietām nemaz nerunājot – izslēgt koridorā gaismu, samazināt dušās ūdens temperatūru, ledu pa tumsu ar mašīnas gaismām lējām jau no pirmās dienas."
Nolemts likt saules paneļus, tie izvietoti hallei divās pusēs. Pēc pirmās daļas uzstādīšanas elektrības patēriņā izdevies ieekonomēt tikai vienu procentu, kopā ar otro – aptuveni piecus procentus, turklāt šis ietaupījums ir vasaras mēnešos. Kopējā uzstādītā saules paneļu jauda ir ap 100 megavatiem, izmaksas – ap simts tūkstošiem eiro. Finanšu institūcija "Altum" finansiālu atbalstu neesot piešķīrusi. Miļuns cer uz valdības lēmumu, kas ļautu izmantot citā vietā saražoto saules paneļu enerģiju: "Uzņēmums uzlicis paneļus arī autobāzē Mārupē, kur ir lielāka platība. Tur elektrību atdodam valstij, bet te atkal pērkam no valsts."
"Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā mums elektrības rēķins bija ap 30 tūkstošiem eiro, pērnvasar uzkāpa līdz 130 tūkstošiem, tagad ir ap 80 tūkstošiem,"
atklāj halles direktors. Attiecīgi – saules paneļu ietaupījums vasaras mēnešos ļauj ieekonomēt ap četriem tūkstošiem eiro mēnesī. "Sadales tīkla" jaunie tarifi elektrības rēķinu palielinājuši par diviem tūkstošiem.
"Volvo" hallē ir trīs ledus laukumi, trešajā gan ledus šoruden nav uzsaldēts, un pagaidām īsti nevarot pateikt, kad tas tiks darīts. Interesi par laukuma īri jau vairākus gadus izrāda Latvijas Futbola federācija, bet pagaidām priekšroka hokejam. Tiesa, pieprasījums pēc ledus esot mazinājies – amatieri vairs tik prāvā skaitā nespēlējot hokeju, tāpat retākas rindas publiskajā slidotavā, pēc Latvijas izlases bronzas pasaules čempionātā tika gaidīts bērnu pieplūdums, tomēr pieteikušies aptuveni tikpat, cik katru gadu. "Grūti pateikt, kāpēc tā – dzīves dārdzība, kovida laika ietekme," min Ēriks Miļuns.
Prāvi zaudējumi ik mēnesi
Atšķirībā no situācijas pirms gada šobrīd neesot indikāciju, ka kāda ledus halle Latvijā ekonomisku apsvērumu dēļ varētu pārtraukt darbību, taču situācija esot ļoti trausla, uzskata Miļuns, kurš ir Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs. Valstī ir 23 halles, no tām astoņas – privātās.
Sarežģīta situācija ir "Kurbada" hallei, kas cerēja risinājumu rast ar saules paneļu palīdzību, veicot pusmiljonu eiro lielas investīcijas. Alternatīvā enerģija tiek ražota no 1. jūnija.
"Bijām pārāk optimistiski savās prognozēs – vidējais ietaupījums varētu būt septiņi procenti. Sākotnējie aprēķini rādīja labāku ainu, tuvu 30 procentiem,
un, sākot ar šo ciparu, var teikt, ka pasākums ir ekonomiski izdevīgs. Ja būtu iespēja vēlreiz pieņemt lēmumu, nebūtu likuši," secina "Kurbada" halles īpašnieks Andis Pikāns.
Viņš pārliecināts, ka bez valsts atbalsta privātās halles nevarēs darboties: "To saprot visa Eiropa, Skandināvija. Ļoti maz ir valstu, kas nesubsidē elektrības izmaksas. Vismaz tik daudz mēs varētu prasīt, lai nodrošinātu bērniem kvalitatīvu fizisko sagatavotību." Mēnesī zaudējumi sasniedz 25–30 tūkstošus eiro, ko Pikāns sedz no autopārvadājumu biznesa peļņas. Šajā summā netiek ietverts pieaugušo komandai nepieciešamais finansējums.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā varējuši "iziet pa nullēm". "Par elektrību mēnesī maksājām septiņus līdz desmit tūkstošus, šobrīd – apmēram 25 tūkstošus. Dzīvoju ar cerību, ka veselais saprāts uzvarēs un kaut kas mainīsies," uz jautājumu, cik ilgi gatavs dzēst šādus mīnusus, atbild Andis Pikāns. "Kurbada" hallē ir viens ledus laukums, bet tiek būvēts otrs, kam jābūt gatavam šajā ziemā. Aprēķini rāda, ka tas ļaus samazināt zaudējumus, gan ar nosacījumu, ja abi tiks noslogoti.
Jāvēršas pie pašvaldības
Dāvis Daugavietis, Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs: "Ņemot vērā sarežģīto situāciju ar "Sadales tīkla" tarifiem un energoresursu cenām, vai būs atsevišķs atbalsts tieši ledus hallēm – es šobrīd tādu neredzu. Valdības pārstāvjiem jāvaicā, vai būs kādi kopējie risinājumi. Par praksi, kā halles tiek subsidētas Eiropā, man nav tik daudz informācijas. Varam par to diskutēt gadījumā, ja elektrības izmaksas apdraud pastāvēšanu, šobrīd redzam, ka halles darbojas. Noteikti arī pašvaldībām būtu aktīvāk jāiesaistās uzturēšanā, šobrīd skatāmies tikai valsts virzienā, bet pašvaldības arī ir tās, kas gūst labumu no privāto ledus haļļu darbības."
