Energoefektīva māja pēc pārbaudītiem standartiem

Būvniecībā ieviešot pārbaudītas vērtības ar mūsdienīgiem risinājumiem, iespējams uzcelt energoefektīvu mājokli, kas maz patērē un nekaitē veselībai.

Izvērtē visus aspektus

Koka paneļu māju būvniecības uzņēmuma SIA White Raven īpašnieks Andis Krauklis stāsta, ka galvenā atšķirība starp energoefektīvajām un pasīvajām mājām ir to enerģijas patēriņš gada laikā uz vienu kvadrātmetru. 

Pasīvās mājas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt 15 kWh/m2, bet gandrīz nulles enerģijas jeb paaugstinātas energoefektivitātes ēkai tas nav lielāks par 40 kWh/m2 gadā. Ēku energoefektivitāti iedala klasēs no A līdz F pēc apkures patēriņa uz kvadrātmetru.

Ceļot māju, ņem vērā būvniecības vietas ģeogrāfiskās īpašības un debespuses, lai izmantotu saules siltumu apkures rēķinu samazināšanai. Logus aprīko ar āra žalūzijām, lai novērstu mājas pārkāršanu vasarā.

Lai nodrošinātu kritērijiem atbilstīgu A klases ēku, izvēlas apkures ierīci ar mazāku patēriņu.

Tradicionālā kurināmā, piemēram, malkas, krāšņu un granulu katlu vietā vairākums priekšroku dod moderniem risinājumiem, ko iespēju robežās darbina ar saules paneļiem. Lielāko popularitāti guvuši gaisa–ūdens siltumsūkņi, kas savienoti ar siltajām grīdām.

Energoefektīvu ēku nelielā enerģijas patēriņa dēļ pievienot centralizētajai apkures sistēmai ir finansiāli izdevīgi, ja siltumtrase šķērso īpašumu. Lai apkurei izmantotu gāzi, nepieciešams gāzes apgādes projekts un gāzesvada pievilkšana, kas sadārdzina kopējās mājas izmaksas.

Apkures patēriņš atkarīgs no vēlamās gaisa temperatūras mājoklī. Ja iestatītā temperatūra ir zemāka, piemēram, 19 grādu, apkures izmaksas būs mazākas.

Ēku būvniecības kārtību un prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 529 Ēku būvnoteikumi, un to īstenošanai uzmanību pievērš katrai detaļai, piemēram, tvaika barjeru un citu izmantoto membrānu salaiduma vietu blīvējumam.

Augsti vērtētas vadlīnijas

Pasīvo māju dārdzības dēļ daudzi uzņēmumi specializējas energoefektīvu māju būvniecībā, ievērojot pasīvās mājas standartus. Šādā ēkā tiek nodrošināta no termiskiem tiltiem brīva konstrukcija un blīva siltumizolācija, izmantoti kvalitatīvi logi un pareizi izbūvēta ventilācijas sistēma, bet enerģijas ieguvei iespēju robežās uzstāda saules paneļus vai citu bezemisiju risinājumu. Ēkā, kas celta pēc pasīvās mājas standartiem, ir veselībai labvēlīgi apstākļi un mikroklimats.

Lai nodrošinātu konstrukcijas kvalitāti un ēkas ilgtspējību, pēc logu ierīkošanas ēkas blīvumu pārbauda ar gaisa caurlaidības (Blower Door) testu.

Ieteicams ziemā ēku pārbaudīt ar termogrāfu, lai noteiktu vietas, kur iespējami siltuma zudumi.

Optimāla gaisa mitruma līmeņa uzturēšanai, pelējuma un rasas punkta veidošanās riska novēršanai nepieciešama platībai atbilstīga ventilācijas sistēma. Blīva konstrukcija ierobežo mitruma izvadīšanu no telpām, tāpēc ventilācijas sistēmai ar rekuperāciju jābūt aprīkotai ar entalpiju jeb mitruma atgūšanu.

Ēkā izmantotajām durvīm un logiem jābūt ar mazu siltuma caurlaidības koeficientu (U) un atbilstīgi jaunbūves pagaidu energoefektivitātes sertifikātā izvirzītajiem rādītājiem, ja māju atjauno.

Uzņēmums nesošajai sienu konstrukcijai izmanto 45 x 195 mm vai 45 x 245 mm kokmateriālus un 200 vai 250 mm biezu siltumizolācijas slāni. Ēkas ārpusē stiprina kokšķiedras plāksnes un pretvēja membrānu, bet iekšpusē 70 mm biezu tvaika izolācijas slāni.

Ēku novieto uz plātņveida pamatiem, kuros iestrādā siltās grīdas un pārējās inženierkomunikācijas. Zem pamatiem izmanto 250 mm biezu siltumizolāciju, bet bēniņos pēc ventilācijas cauruļu montāžas iestrādā beramās kokšķiedras vai minerālvates siltumizolācijas slāni.

Uzņēmējs atzīst – mainoties iedzīvotāju paradumiem un vēlmei ietaupīt, samazinās arī ēku platība, un saimnieki īpašumu mēdz iekārtot pakāpeniski, izbūvējot terasi, automašīnas nojumi un citas palīgēkas pēc mājas uzcelšanas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild "Praktiskais Latvietis"