Kas pavasarī jāzina par slimību un kaitēkļu izplatību dārzeņu pagrabos

Kartupeļu pagrabos aprīlī turpina rosīties kartupeļu šķirotāji, atlasot bojātos, lai iestādītu pēc iespējas veselīgākus bumbuļus.

Sēklas materiāla atjaunojamā daļa no sēklaudzētājiem jau aizrunāta – tā tikai labā kvalitātē gaida stādāmo laiku. 

Svarīga arī lauka izvēle – sevišķi atjaunoto sēklu nevajadzētu stādīt vietā, kur kartupeļi auga iepriekšējos gadus, kā arī nederēs platības, kur nesen bijušas pļavas vai ganības. Nesenos zālājos joprojām var būt sastopami neskaitāmi sprakšķu un maijvaboļu kāpuri, kas, zālāju saknēm satrunot, būtu sajūsmā par kartupeļu bumbuļu klātbūtni. 

Rezultātā – kaitēkļu kāpuriem gan mitrums, gan barība, bet saimniekam rudenī garantēta sabojātu kartupeļu raža.

Slimību ierosinātāji jaunajā ražā, ko vēl tikai plānojam stādīt, nokļūst divos variantos. Liela daļa slimību ierosinātāju saglabājas augsnē un uz pērnajām augu atliekām – ar to jārēķinās, stādot kartupeļus tajā pašā vietā. 

Tie ir kartupeļu lapu sausplankumainības ierosinātāji, uz augsnē pārziemojušiem kartupeļiem attīstīsies zoosporas, kas ierosina kartupeļu lakstu puvi. Sklerociju veidā augsnē un micēlija veidā uz augu atliekām saglabājas arī melnais kraupis jeb rizoktonioze. Tāpat uz augu atliekām ziemu pārdzīvojuši sudrabotā kraupja ierosinātāji. 

Pagaidām mazizplatītas slimības – kartupeļu antraknozes – ierosinātāji augsnē un inficētās augu atliekās saglabājas pat ilgāk nekā divus gadus. Parasto kraupi ierosinošās baktērijas dzīvo visās augsnēs, bet baktēriju koncentrācija palielināsies, gadu no gada audzējot baktērijas iecienītos kartupeļus. 

Augu atliekās līdz jaunai sezonai būs saglabājusies kartupeļu melnkāju ierosinošā baktērija, bet augsnē – stublāju slapjo puvi izraisošā. Augsnē atradīsies arī kartupeļu bumbuļu fomozo sauso puvi un kartupeļu bumbuļu fuzariālo puvi ierosinošās sēnes.

Pavasarī ar inficētu sēklas materiālu var iestādīt gandrīz visas tās pašas slimības. Niecīgas lakstu puves un slapjās puves pazīmes uz stādāmajiem bumbuļiem – un slimību izraisītājs jau sāk gaidīt piemērotu brīdi attīstībai. '

Arī ar sausajām puvēm un bakteriālo melnkāju inficētie kartupeļi, nokļuvuši vagās, spēs sabojāt jauno ražu. Steidzīgajiem stādītājiem jāatceras, ka aukstos un slapjos pavasaros steiga nepavisam neatmaksāsies, ja iestādīs ar melno kraupi klātus bumbuļus. Tādējādi var nākties samierināties ar slikti sadīgušu kartupeļu lauku, jo neiesilušās, aukstās un dziļās vagas savā labā izmantos asnu nekroze jeb dīgstu puve. 

Kartupeļu asnu nekrozes pazīmes.

Foto: Māra Bērziņa / Latvijas Mediji

Pavasarī pagrabos savu attīstības kulmināciju sasniedz sudrabainais kraupis, jo attīstība notiek visu gadu. Slimība būs aktīvi izplatījusies, ja ziemā glabātavās bija mitrs gaiss un gaisa temperatūra ir augstāka par +3 oC. Stādījums var sliktāk sadīgt, ja slimības sudrabainie plankumi pārklāj visu bumbuli. Turpretī, ja uz sudrabotajiem plankumiem saskatāmas melnas, sīkas piknīdas – mikrosklerociji –, tad pastāv iespēja veicināt kartupeļu antraknozes izplatību.

Arī dārzeņu audzētāji droši vien ielāgojuši, ka vienas un tās pašas dzimtas dārzeņus audzēt tajā pašā laukā kur pērn nav īsti prātīgi. Piemēram, visus krustziežus, ieskaitot rapšus un nezāles, apdraud krustziežu sakņu augoņi, kuru ierosinātāji saglabājas augsnē. 

Sakņu augoņi.

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Uz augu atliekām un augsnē pārziemo sīpolaugu izplatītāko slimību – sīpolu kakla puves, sīpolu neīstās miltrasas, melnplankumainības, fuzariālās sakņu puves, dārzeņu slapjās puves un sīpolu rūsas – ierosinātāji. 

Sējot burkānus tajā pašā laukā, jārēķinās, ka augsnē saglabājas izplatītākās puves ierosinošās sēnes – violetās sakņu puves, čemurziežu melnās puves, fuzariālās sausās puves. Ja pagājušajā rudenī tās inficēja burkānu saknes, tad, visticamāk, darīs to arī šogad. Arī burkānu lapu slimībām būs no kā attīstīties – burkānu lapu sausplankumainības, burkānu lapu brūnplankumainības, čemurziežu īstās miltrasas ierosinātājsēnes saglabājas uz augu atliekām. 

Galda biešu lapu plankumainību un biešu miltrasas ierosinātāji no vecajām lapām inficēs jauno biešu lapas. Nedrīkst aizmirst par baltās puves klātbūtni, jo slimības saimniekaugi ir gandrīz visi dārzeņi – gurķi, salāti, kāpostaugi, sīpoli, burkāni, pākšaugi. Slimību izraisošie sklerociji, vismaz četrus gadus atrodoties augsnē, nodrošina augstu infekcijas risku.

Turpat augsnē silto ziemu pārdzīvoja nozīmīgākie dārzeņu kaitēkļi. No sīpolu, kāpostu, biešu un burkānu mušu pupārijiem šķilsies pieaugušās mušas, kas priecāsies dēt olas, nekur tālu nelidojot.

Neapkurināmās augu mājās joprojām dzīvotspējīgi ir gan tomātu, gan gurķu slimību ierosinātāji. Ja vien tajās vēl nedzīvo pērnie stādi, tad it kā nekas slikts nav redzams. Tomēr augļu brūnā puve, pelēkā puve, baltā puve, lapu brūnais pelējums, sīkplankumainība, fuzariālā un verticilārā vīte, ķirbjaugu īstā un neīstā miltrasa, ķirbjaugu kraupis, dažādu ierosinātāju izraisītās sakņu puves gaidīt gaida jaunos stādus. Neiztīrītās augu mājās šīs problēmas radīsies ātrāk, cita citu papildinot.

Problēmas var radīt arī pietiekami siltajos laikapstākļos pārziemojušās baltblusiņas un tīklērces. 

Tāpēc aprīlī ir pēdējais laiks no siltumnīcām izvākt visu lieko, nomazgāt mazgājamās virsmas ar visparastāko veļas pulvera šķīdumu, vajadzības gadījumā nomainīt plēvi un augsni. 

Ja augsnē manīti pūcīšu kāpuri, zemesvēži, maijvaboļu un sprakšķu kāpuri un vēl gliemežu oliņas, tad, šo zoodārzu nelikvidējot, apakšīrnieki ātri paretinās iestādīto. Augiem par labu nāks, ja esošo augsni tikai sajauks ar svaigu, no slimību ierosinātājiem brīvu kūdras substrātu. Kad augi ir iestādīti, savu atrašanās vietu atklāj skudras – tām dārzkopības veikalos pieejami ierobežojoši preparāti.

Izvēlēties piemērotāko preparātu ne tikai nezāļu, bet arī slimību un kaitēkļu ierobežošanai palīdzēs ikgadējais VAAD sagatavotais drukātais izdevums Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2025. gadam, kur apkopota informācija par reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī cita lauksaimniekiem noderīga informācija. Elektroniskā versija pieejama VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv.