Par zāļu sievām bieži dēvējam visas viedās dāmas, meitenes un sirmmāmiņas, kas gandrīz cauru gadu, bet īpaši – pavasarim un vasarai iestājoties, dodas pļavās un mežos vākt augus, kuru spēks citiem ne vienmēr zināms. Šoreiz uzrunājam trīs brīnišķīgas spīganas, kas katra dara ko citu, sajūt sevi citādi, tomēr visas strādā ar augiem un ar to palīdzību prot uzlabot dzīvi gan sev, gan citiem! Iepazīstinām ar mūsu trim gudrajām sievām.
Iveta Reinfelde sevi nepozicionē kā zāļu sievu: "Drīzāk – esmu vienkārši “praktiskā latviete”.” Viņa ir mājražotāja, gatavo priežu čiekuru sīrupu. “Mēs ņemam no dabas to, ko tā mums dod, un lietojam dabas veltes sev vēlamā formātā. Mums visapkārt ir daudz augu, zaļumu, tikai – vai mēs atvēlam sev laiku to savākšanai? Ja no dabas kaut ko ņem, jāpasaka Meža mātei, pļavai, kokam vai konkrētai vietai paldies par to, ka varam paņemt sev nepieciešamo. Ir jābūt pateicīgiem par to, ko mēs sev gūstam. Atsevišķām specifiskām lietām pievēršos tikai tādos gadījumos, kad tuviem cilvēkiem ir kāda īpaša nepieciešamība, bet sev ikdienā lasu dažādas tējas, vāru sīrupus, vācu čagu, zemestaukus imunitātes stiprināšanai. Tas man šķiet pašsaprotami.”
Savukārt Solvita Kūna atminas: “Kādas tik identifikācijas man bijušas piešķirtas! Esmu saukta gan par augu feju un puķu bērnu, gan Ķeguma zāļu tanti. Daži pat saukuši par dziednieci! Vienmēr mulstu, kad kāds mani tā nosauc... Ir cilvēki, kuri dēvē mani arī par zāļu sievu, bet pati par tādu sevi neuzskatu, jo, lai cik daudz par augiem zinātu, tāpat tas ir gaužām maz. Augu pasaule ir tik bagāta un daudzveidīga, lai visu izzinātu un izjustu, ir nepieciešamas vairākas dzīves!" Lai cik lakoniski kādam tas izklausītos, viņa pati sevi dēvē par Latvijas augu ēterisko eļļu ražotāju un augu izzinātāju.
Dziedniece Lilija Bērziņa apgalvo, ka nespēj sevi ielikt "zāļu sievas" rāmī. "Jā, es pati mežā, pļavā un dārzā vācu visdažādākos augus un pati arī gatavoju no šiem produktiem gan ziedes, gan izvilkumus, uzlējumus, eliksīrus, krēmus un citas lietas. Taču par zāļu sievu sevi neuzskatu, arī par dziednieci nē, kaut arī man ir trīs dziednieces diplomi, arī ne par kinezioloģi un masieri sevi nedēvēju. Esmu vienkārši sieviete, kas visu laiku apgūst jaunas zināšanas, lai varētu palīdzēt līdzcilvēkiem atgūt veselību, enerģiju un dzīvotprieku, kas savukārt man sniedz gandarījumu un labsajūtu.”