Lai kā arī būtu, taču esot fiksēts, ka pārsteidzoši neilgā laikā Nikolā kļuvis burtiski stāvus bagāts.
Tā dēvētais filozofu akmens ir suģestējoši leģendāra lieta: šo viduslaikos dažādos iespējamos veidos apdziedāto artefaktu, kas it kā acumirklī spējot ikvienu cilvēku atbrīvot no visām problēmām, piešķirot viņam neticami lielu bagātību un mūžīgu dzīvošanu, šķiet, labprāt savā īpašumā vēlētos iegūt arī ikviens mūsdienu cilvēks.
Tiesa, tas gan joprojām tā arī palicis tikai kā “projekta pieteikums”, jo tādu nav spējuši radīt ne senie alķīmiķi, ne mūsdienu zinātnes spīdekļi. Vismaz gluži oficiālā, vispārzināmā līmenī. Lai gan esot pamats runāt arī par kādu savdabīgu izņēmumu, kura autors ir kāds sākotnēji pieticīgs Parīzes rakstvedis Nikolā Flamels...
Noslēpumainā manuskripta iegādāšanās
Seno laiku hronikās esot vēstīts, ka topošais cilvēces allaž tik ļoti kārotā superbrīnuma radītājs dzimis 1330. gadā mūsdienu Parīzes priekšpilsētā Pontuāzā, kas tajā laikā bija pilnībā atsevišķa pilsēta. Viņa vecākiem nebija izdevies uzkrāt vērā ņemamu īpašumu, tomēr viņi vismaz spēja savam zinātkārajam dēlam nodrošināt pietiekami nesliktu izglītību. Kad viņa vecāki nomira, Nikolā pārcēlās uz Parīzi, kur iekārtojās sev visnotaļ tīkamajā darbā par grāmatu pārrakstītāju, bet, kaut arī tas bija ne tikai grūts un sarežģīts, bet arī ļoti godājams un visu cienīts amats, viņš par to saņēma ne īpaši lielu algu, un šā iemesla dēļ ilgāku laiku jaunajam cilvēkam Francijas galvaspilsētā nācās dzīvot ļoti pieticīgi, iztiekot vien ar pašu mazumiņu. Bet pēc neilga laika viņš apprecēja kādu jau divkārtējo atraitni vārdā Perenelle, kura turklāt esot bijusi arī precīzi divas reizes vecāka par Nikolā, taču viņai “pūrā” līdzi nāca salīdzinoši nesliktais kopdzīvē ar iepriekšējiem diviem vīriem sadzīvotais kapitāls, un tas jaunajam grāmatu pārrakstītājam deva iespēju Parīzē atvērt pašam savu grāmatu veikalu. Precīzāk sakot – pavisam tādu nelielu, mazu jo mazu veikaliņu, taču arī tas jau bija ievērojami labāks iztikas avots, ja salīdzina tikai un vienīgi ar manuskriptu pārrakstītāja darbā nopelnīto.