Cilvēks divus gadus mācās runāt, bet pēc tā visu mūžu mācās klusēt.
/Aristotelis/
Aristotelis ir Senās Grieķijas klasiskā perioda filozofs, viens no pirmajiem unikālā “universālā zinātnieka” piemēriem apzināmajā cilvēces vēsturē. Savulaik mācījies pie leģendārā Platona, velāk pats kļuva par Likejas peripatētiskās filozofijas skolas pamatlicēju un tā dēvētās Aristoteļa tradīcijas izveidotāju. Viņa pētījumi un darbi aptver neticami plašu zinību loku, ieskaitot fiziku, bioloģiju, zooloģiju, metafiziku, loģiku, ētiku, estētiku, poēziju, teātri, mūziku, retoriku, psiholoģiju, lingvistiku, ekonomiku, politiku, meteoroloģiju, ģeoloģiju, valsts pārvaldi un vēl daudz ko citu.
Principiāli nepārvērtējams pienesums cilvēcei
Par Aristoteļa paša dzīvi gan zināms gaužām maz: piedzimis Grieķijas ziemeļos, tēvs agri nomiris, tādēļ viņš uzaudzis aizbildņu ģimenē, 17 vai 18 gadu vecumā Atēnās iestājies Platona akadēmijā, kur pavadījis nākamos 20 gadus līdz 37 gadu vecumam, pēc Platona nāves (427. g.p.m.ē.) pametis Atēnas un vēlāk, atsaucoties Maķedonijas valdnieka Filipa II lūgumam, kļuvis par jaunā Aleksandra audzinātāju un skolotāju. Lai arī Aristotelis sarakstījis daudz traktātu un dialogu (aptuveni 200), līdz mūsu dienām saglabājusies tikai neliela daļa viņa sacerējumu (31), turklāt neviens no šiem darbiem neesot bijis domāts publicēšanai...
Aristotelis noformēja sarežģītu dažādu pirms viņa izveidojušos filozofisko mācību sintēzi. Vēlāk tieši no viņa mācības tā dēvētā Rietumu kultūra mantojusi savu intelektuālo leksikonu un zinātniskās pētniecības pamata metodes, viņa filozofija veikusi lielu ietekmi praktiski uz visām Rietumiem zināmajām zinību formām, kā arī vēl joprojām palikusi viens no mūsdienu filozofisko diskusiju pamata priekšmetiem.
Aristoteļa uzskati dziļi ietekmējuši Eiropas viduslaiku zinātnes attīstību. Piemēram, fizika kā zinātne izplatījās, vēl sākot ar vēlīno antīko laikmetu un agrīnajiem viduslaikiem līdz atdzimšanai, tajā nav notikušas sistemātiskas izmaiņas vēl līdz apgaismības laikmetam un laikam, kad sāka noformēties klasiskā mehānika un tamlīdzīgas teorijas. Tostarp virknei Aristoteļa veikto zooloģisko novērojumu, piemēram, par astoņkāja hektokotilo (reproduktīvo) roku, neviens nevēlējās ticēt vēl līdz pat 19. gadsimtam.