Mirdzošā puisēna redzēšana var novest līdz vardarbīgai nāvei.

Vēstīts, ka šis ļoti neparastais spoku veids sastopams praktiski tikai Vācijā, kur tam pat ir speciāls apzīmējums – kindermorderinn. Šo allaž nemierīgo garu parādīšanos pamatā saista ar lielu traģēdiju, jo tie esot to bērnu spoki, kurus savulaik nogalinājušas pašu mātes, un tas viņus ne tikai nolēmis turpmāk mist pasaulē kā spokiem, bet arī kā baisiem katastrofu un nāves priekšvēstnešiem. Un tautā tā arī mēdz runāt, ka Mirdzošā puisēna ieraudzīšana ir droša pazīme, ka drīz sagaidāma vai nu liela nelaime, vai kāda nāve. Tas katrā ziņā šīs parādības padara par biedējošu paranormālo spēku, ar kuru neviens nevēlas sastapties.

No Vācijas uz Angliju

Iemesli, kuru dēļ agrākos laikos mātes vēlējās nogalināt pašas savus bērnus, protams, bija dažādi, taču 17. un 18. gadsimtā, kad tumšie spoku stāsti uzņēma apgriezienus un strauji izplatījās, tas pamatā notika tāpēc, ka dzima daudz ārlaulības bērnu. Retākos gadījumos vecākiem vienkārši trūka līdzekļu, lai spētu pabarot savus bērnus, un tas arī varēja pamudināt uz slepkavību. Dažkārt bērnu nogalināšana bija arī kāda nesamērīgi skarba viduslaiku likuma sekas, piemēram, paredzot, ka otrā sieva varēja mantot daļu sava vīra īpašuma, ja vien līdz tam brīdim nomirs visi viņa bērni. Un tamlīdzīgi.

Mirdzošo puisēnu spoki, kā jau minēts, kā parādība uzradās konkrēti Vācijā, no kurienes vēlāk kopā ar 18. un 19. gadsimta vācu emigrantiem aizkļuva arī līdz Anglijas rajoniem Kamberlendai un Nortamberlendai, kur arī fiksēti iespaidīgākie gadījumi. Avotos vēstīts par to, kā notikusi sastapšanās ar šiem spokiem, un tur tie galvenokārt aprakstīti kā mirgojošas mazu zēnu figūras (retāk arī meiteņu), kas parasti izskatās pilnībā kailas un it kā peld spožas gaismas mākonī, kas var būt dažādās krāsās. Pašas šīs būtnes parasti esot pilnībā vienaldzīgas pret apkārt notiekošo, taču spējot izraisīt visnotaļ trauksmainu atmosfēru, kas visus to aculieciniekus noved reālā šoka stāvoklī.