No šodienas, 8. maija, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas, pie Brīvības pieminekļa Rīgā atvērta izstāde "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā", kas stāsta par 1944. gada aprīlī–oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un abu okupācijas varu karadarbībā visvairāk cietušajām Latvijas pilsētām – Rēzekni, Gulbeni, Jelgavu, Bausku, Valmieru, arī Rīgu.
Izstāde līdz 17. maijam būs apskatāma Rīgā, pēc tam pārcelsies uz Rēzekni, vasarā apceļos arī citas Latvijas pilsētas, līdz oktobrī atkal atgriezīsies galvaspilsētā.
Tas ir vēstījums ne tikai par postījumiem, bet arī neatgriezeniskajām izmaiņām pilsētu arhitektūrā, plānojumā, jo padomju okupācijas vara, nekad neatzīstot savu līdzdalību postā, neuzskatīja par nepieciešamu atjaunot bijušo. Pilsētu izskats nereti mainījies teju līdz nepazīšanai.
Stāsta konteksts ir pašreizējā Krievijas agresija Ukrainā, kur var atrast ne mazums paralēļu. "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā" ir triju vēsturnieku – LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka Ulda Neiburga, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieka Valda Kuzmina un Latvijas Kara muzeja vēsturnieka Jāņa Tomaševska – kopdarbs valsts pētījumu programmas projektā "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" sadarbībā ar Rīgas domi. Intervijā "Latvijas Avīzei" J. Tomaševskis un V. Kuzmins vairāk pastāsta par izpētīto.
Kāpēc nav 1941. gada postījumu, un kāpēc jūsu sagatavotajā izstādē nav Liepājas?
J. Tomaševskis: Skaidrs, ka karadarbība Latvijā nesākās 1944. gadā un Latvijas pilsētas cieta arī 1941. gadā. Liepājā jau tad pilsētas centrā gāja bojā aptuveni četrdesmit procenti vēsturiskās apbūves. 1944. gada beigās Liepāju atkal daudz bombardēja, bet par to būtu jātaisa atsevišķa izstāde. Tomēr smagāk cieta tās pilsētas, par kurām runājam šajā izstādē.
V. Kuzmins: Cieta arī Rūjiena. Tomēr mēs rīkojāmies pēc principa, ka stāstīsim par lielākajām pilsētām, kuru ainavā notika visplašākās neatgriezeniskās izmaiņas, kuras visvieglāk vizualizēt. Re, kur bija skaists Valmieras, Jelgavas vai Rēzeknes centrs, un re, kur tā vairs nav. Tāpat mēģinājām atrast vardarbības jeb postījumu algoritmu – kas bija svarīgākais iemesls, kādēļ zuda skaista pilsēta.