1970. gadā Eiropu un faktiski visu pasauli satricināja kāds negaidīts notikums, kas kļuva pazīstams kā “Itāļu neonacistu pilsētas sacelšanās Redžo di Kalabrijā”. Sākumā tā bija pilsētas jeb lokāla sacelšanās, kura ātri pārauga īstenā militāri ideoloģiskajā dumpī, kurā ultralabējie spēki uzstājās pret centrālo valdību. Pētnieki pauduši, ka šajā gadījumā īpaši interesanti esot palūkoties uz pilsētas iedzīvotāju vispārējo solidaritāti: Redžo di Kalabrijā notikušo minirevolūciju atbalstīja gan strādnieki, studenti un uzņēmēji, gan tostarp arī pilsētas mērs, visuresošā itāļu mafija un tostarp arī vietējais arhibīskaps!
Pazemotie un neapmierinātie
Vispirms jāielāgo, ka Itālijā reģionālās pašpārvaldes pozīcijas vienmēr ir bijušas ļoti spēcīgas. Pietiekami ilgu laiku dažādas pilsētas, piemēram, Dženova, Florence vai Venēcija, piekopa pilnībā patstāvīgu ekonomisko un pat militāro politiku, proti, gluži kā īstenas minivalstiņas, un tas vēl joprojām kā fakts glabājas itāļu ģenētiskajā atmiņā. Arī pilsētiņa Redžo di Kalabrija ir faktiski tāda pati: ar savu vēsturi un gluži noteiktu noslieci uz separātismu. Iespējams, arī tāpēc, ka gluži netālu, pāri šaurajam līcim, ir leģendārā Sicīlija ar savu savdabīgo sabiedriskās, sociālās, politiskās un tostarp arī kriminālās dzīves iekārtojumu. Bet tur ne tikai pietiekami stiprās pozīcijās ir mafija, šajā salā politiski ideoloģiskajā aspektā vēl joprojām tradicionāli spēcīgi ir labējie noskaņojumi. Tas katrā ziņā nevarēja nepārsviesties arī uz tuvējiem kaimiņiem. Līdz ar to varot droši uzskatīt, ka Redžo di Kalabrijas pilsētiņa faktiski ir tāda kā mazā Sicīlija. Un tātad pirms aptuveni pusgadsimta tur uzliesmoja ļoti nopietns ugunskurs.
1970. gada 17. janvārī Itālijas galvaspilsētā izsludināja Kalabrijas reģiona administratīvā centra pārcelšanu no Redžo di Kalabrijas uz Katandzāro. Esot zināms, ka šo ideju nolobējusi premjera Mariano Rumora vadītā republikāņu valdība un tur katram bijušas savas, visdrīzāk absolūti merkantilas intereses, bet laikam jau šajā gadījumā nav lielas nepieciešamības iedziļināties un censties noskaidrot, kāpēc vispār bijusi tāda rīcība. Lai gan katrā ziņā tajā laikā Itālijā valdīja savdabīgi, ļoti interesanti vēji, savukārt tā dēvētā politiskā palete bija ļoti raiba un neviennozīmīga. Turklāt pietiekami lielu aktivitāti tad Itālijā pauda arī gan ultralabējie spēki, gan tostarp arī ultrakreisie. Leģendārais teroristiskais grupējums “Sarkanās brigādes” tolaik jau bija iemantojis atpazīstamību praktiski visā pasaulē, taču tā, lai arī patiešām aizraujoša, tomēr atkal jau ir mazliet cita tēma...
-1.9 °C
