Globālās pārbūves ideja. Vai tiešām eksistē "Pasaules valdība"

Vēstīts, ka gluži nesen izveidotais formējums, kuram dots patiešām īstenas sazvērestības teorijas cienīgs nosaukums, proti, “Inkluzīvā kapitālisma padome”, par savu galveno mērķi noteicis jau it kā labi zināmo principu – globālo pārbūvi pasaules pārvaldīšanai. Šīs padomes sastāvā esot iekļauts arī katoļu pāvests Francisks I un vēl daži desmiti tā dēvēto sargu, un šī organizācija sagatavojusies nākotnē gluži reāli īstenot globālu visas pasaules sabiedrības pārveidi, veicot fundamentālu ekonomiskās un politiskās pārvaldības sviru reorganizāciju.

Izveicīgā Rotšildas kundze

Pētnieki pauduši uzskatu, ka skaitlis 27, kas atspoguļo šīs padomes locekļu kopējo skaitu, neesot izveidojies gluži nejauši. Pirms dažiem gadiem šīs padomes izveidošanas iniciatori esot rūpīgi izanalizējuši pasaules vadošos vismaz 500 komercbanku un megakorporāciju darbību, rezultātā noformējot tādu kā superkodolu, ko savdabīgā atbilstībā kaut kādai loģikai veido 27 vissekmīgākās un ietekmīgākās biznesa struktūras. Šo uzņēmumu vadītāji tad arī esot kļuvuši par padomes locekļiem jeb, kā viņiem pašiem patīkot dēvēties, sargiem, savukārt par padomes vadītāju jeb tādu kā oficiālo koordinatori kļuvusi 02. Pazīstams uzvārds, vai ne?

Šī ekstravagantā kundze īstenojusi spīdošu karjeru, par galveno tramplīnu izmantojot laulības ar baronu de Rotšildu – atvasi vēsturiski ietekmīgai odiozu superbagātnieku ģimenei, kas jau kopš tās pamatlicēja laikiem faktiski nekad nav slēpusi savus nolūkus uzmesties par kungiem visai pasaulei. Pētnieki noskaidrojuši, ka viņi abi savulaik iepazinušies tā dēvētā Bilderbergas kluba kārtējā sanāksmē Skotijā 1998. gadā, uz kuru toreiz, izmantojot savas īpašās tiesības, Linnu bija uzaicinājis citas ne mazāk odiozās superbagātnieku un pasaules oligarhu Rokfelleru ģimenes viens no mūslaiku pārstāvjiem, par ko Linna vēl joprojām katrā izdevīgā mirklī izplūst karstās pateicībās.

Nokļuvusi nevis vienkārši tā dēvēto šīs pasaules vareno, bet gan gluži reāli visvarenāko un visietekmīgāko ļaužu klubiņā, uzņēmīgā kundze ne tikai neapmulsa, bet jau acumirklī un bez jebkāda lieka bikluma lietpratīgi “notēmēja” uz maksimāli piemērotāko upuri. Pati! Kārtējo svinīgo vakariņu laikā viņa pārsteidzošā veidā pamanījusies apsēsties pie viena galdiņa ar baronu de Rotšildu, acumirklī laižot lietā savu iedzimto pushipnotisko savaldzināšanas talantu, lai pievērstu sev maksimālu šā perspektīvā vecpuiša uzmanību, un tas viņai arī nešaubīgi izdevies.

Vēstīts, ka viņu romāns visu acu priekšā uzplaucis strauji un vētraini, un jau drīz tas vainagojās ar greznām kāzām. Tālāk, spējot ļoti veikli un prasmīgi izmantot laulību rezultātā iemantoto uzvārdu un sava laulātā drauga vērienīgo pazīšanos un ietekmi visplašākajās darījumu aprindās, kā arī savu pašas iedzimto augsto intelektu, lietišķās īpašības, šarmu un uzņēmību, Linna pārliecinoši un pat lielā mērā ietiepīgi rausās augšup pa karjeras kāpnēm, kamēr beidzot nostājās tādas organizācijas priekšgalā, kas faktiski pat neslēpti pretendē kļūt par jauno, īsteno visas pasaules sabiedrības pārvaldītāju. Var arī piebilst, ka patlaban multimiljonāre Linna ir ietekmīgā izdevuma Economist īpašniece, kā arī iekļauta ASV Starptautisko attiecību padomē un aktīvi darbojas ASV Ārējās politikas asociācijā.

Tostarp apskatnieki pauduši, ka savā būtībā Linnas vadītā jaunā globālistu organizācija tad arī ir vērtējama kā daudzkārt jau pieminētā, it kā ļoti slepenā un bieži vien arī nievīgi tikai par sazvērestības teoriju dēvētā “Jaunā pasaules valdība”, kuras locekļi regulāri pratīs uzspiest vajadzīgajiem slepeno atsperu palaidējmehānismiem, regulēt preču un pakalpojumu cenas, pamatā pārtikas un enerģētikas jomās, kā arī vajadzības gadījumā operatīvi nomainīt tai nepakļāvīgas citu valstu valdības, to vietā iebīdot sev pakļāvīgus un iztapīgus subjektus. Īpaši lielas ietiepības gadījumā – vispirms sabumbot un tad iecelt.

Gluži oficiāli par šīs padomes mērķi pasniegts pārsteidzoši prasmīgi noformulēts postulāts, kas pirmajā acumirklī pat izskan kaut kā neizmērojami pievilcīgi, proti: taisnīgas un inkluzīvas sabiedrības un noturīgas ekonomiskās sistēmas būvēšana nolūkā darboties visas planētas iedzīvotāju interesēs...

Revolūcija un kapitālisms

Inkluzīvā kapitālisma padomes iecerē jaunajā pasaules sabiedrībā visi planētas iedzīvotāji – uzņēmēji, ierēdņi, ikviens pilsonis – kļūs par tā dēvētajiem steikholderiem. Terminu nav viegli latviskot, un, iespējams, jauno latviešu kosmopolītiskās morāles dominēšanas apstākļos to pat nemaz nav nozīmes censties izdarīt, taču katrā ziņā var piebilst, ka tā autors ir Klauss Švābs – rietumpusē labi pazīstams ekonomists, pārliecināts globālists, kurš turklāt arī vada Davosas Pasaules ekonomikas forumu. Kādā no saviem sacerējumiem Švābs formulējis, ka steikholders ir “cilvēks, kuram vai nu nav īpašuma, vai arī tas ir atņemts un kurš visus iespējamos labumus saņem it kā nomā”. Pētnieki pauduši, ka kopumā tādu ideju varot salīdzināt ar automašīnas iznomāšanu. Proti, pabraukājies, izbaudīji ātruma burvību, guvi sev nepieciešamo baudījumu vai izpildīji konkrētu nolūku – tagad proties samaksāt un mašīnu atdot atpakaļ tās likumīgajam īpašniekam.

Pasaules globālās pārbūves galvenais ideologs Švābs paudis arī tādu uzskatu, ka sagaidāmā rūpniecības revolūcija mainīs ne tikai kopumā visu kapitālisma sistēmu, bet arī noteiks to, ko ikdienā dara un kā dzīvo ikviens planētas cilvēks. Tas ietekmēs cilvēka identitāti un visas ar to saistītās problēmas: privātās dzīves sajūtu, pilsoņa priekšstatus par privātīpašumu, viņa patērniecības modeļus, kā arī darbam un atpūtai patērējamo laiku un to, kas viņam jādara, lai virzītos augšup pa karjeras kāpnēm.

Tostarp Švābs paudis, ka zinot pilnībā droši: pasaule vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš, kapitālisms mainīsies un ieņems citu formu, un uzradīsies pilnībā jauni īpašuma veidi (proti, vēl bez privātā un valsts īpašuma), savukārt lielie transnacionālie uzņēmumi uzņemsies lielāku sociālo atbildību, aizvien aktīvāk iesaistīsies sabiedriskajā dzīvē un vairāk darbosies vispārējo interešu labā.

Apskatnieki vēstījuši, ka šādas Švāba frāzes, protams, izskan ļoti skaisti, lai gan esot skaidrs, ka patiesībā aiz tām slēpjas plāns izveidot pseidokomunistisku ekonomiku, kas novesta līdz kroplīgam minimālismam. Katrā ziņā Švāba koncepcija neparedz (nemaz neaplūko!) absolūti nekādas vienkāršo planētas apdzīvotāju tiesības, jo acīmredzami ieplānots, ka viņi būs tikai sistēmas sīkas skrūvītes, kas itin nekādā veidā nespēj ietekmēt ne politiku, ne ekonomiku, ne vispār kaut ko vairāk vai mazāk būtisku. Nu un to visu, visdrīzāk, pārraudzīs un pārvaldīs tie paši sargi no Inkluzīvā kapitālisma padomes, kuru koordinēs veiklā un izmanīgā Linna de Rotšilda.

Kontrole un izsekošana

Pētnieki vēstījuši, ka pasaules plašsaziņas līdzekļos dažādos veidos parādījusies informācija skaidri apliecinot: Švābs un pasaules globālistu korporatīvā komanda turpina lolot sapni pakļaut visas pasaules sabiedrību un izveidot to par savdabīgu komūnu, kurā cilvēkiem būs jādzīvo kondominimumos ar kopīgām virtuvēm, vannasistabām un tualetēm un praktiski bez jebkādas iespējas norobežoties un palikt vienatnē. Bet tas savukārt paredz arī to, ka visas šīs telpas modri uzraudzīs ar speciālu novērošanas kameru palīdzību – līdzīgi tam, kā to darījis 90. gadu Holivudas filmas “Skaida” galvenais varonis.

Proti, filmas sižets vēstī par kādu miljonāru, kurš, izrādās, ir tā dēvētais vuaijerists jeb cilvēks, kuram patīk slepus novērot citus cilvēkus viņu sadzīvē, un viņš savā debesskrāpī ierīkojis slepenu istabu, kas piebāzta pilna ar monitoriem, kuros tad nu viņš novēro visus, kuriem savā namā izīrējis dzīvokļus. Ar šo atkāpi pamatā domāts, ka Inkluzīvā kapitālisma padomes sargu izpalīgi līdzīgā veidā varēs izsekot un novērot ikvienu jaunās pasaules iedzīvotāju un vajadzības gadījumā pieņemt operatīvus lēmumus attiecībā pret tiem, kuri sadomās kaut kādā veidā pretoties noteiktajai kārtībai un sargu noformulētajiem noteikumiem.

No tā var secināt: globālisti alkst iekārtot tādu sabiedrību, kurā principā nav vispār nekādas brīvības, kur cilvēks ir tikai sistēmas vergs, kurš strādā uz zemes, kas pilnībā pieder globālistu elitei. Un katrā ziņā pats šis ierindas cilvēks nekad nekļūs par zemes īpašnieku, uz visiem laikiem paliekot tikai kā absolūti beztiesīgs īrētājs. Vēl vairāk, šajā “gaišās nākotnes sabiedrībā” ikkatra cilvēka kustība, burtiski katrs viņa spertais solis un, protams, arī visi viņa tēriņi, tostarp arī visminimālākie, ar obligāto elektronisko maksājumu palīdzību allaž atradīsies pasaules globālās elites un tās sargu modrajā uzraudzībā (proti, tā, kā tas lielā mērā daudzviet ir jau tagad, piemēram, ASV, Ķīnā un arī jau Eiropā). Un tieši šī elite tad arī noteiks cilvēka rīcības pareizību vai nepareizību, un gadījumā, ja šis cilvēks sadūšosies nepakļauties globālajai varai, viņam vienkārši vienā acumirklī “atslēgs” piekļuvi ne tikai saviem elektroniskajiem līdzekļiem, bet vispār jebkādām dzīvības uzturēšanas iespējām, par kaut kādiem civilizācijas labumiem pat nemaz nerunājot.

Tādējādi varot droši uzskatīt, ka Švābs un viņa globālistu komanda iecerējuši, ka viss, kas kaut vai attālināti līdzināsies jau tāpat bēdīgi slavenajam un patlaban katrā ziņā ļoti nopietni diskreditētajam jēdzienam “vārda brīvība”, taps apturēts jau pašā iedīglī, savukārt ikviens potenciālais sistēmas noteikumu pārkāpējs acumirklī būs pakļauts “izravēšanai” no sabiedrības. Neesot izslēdzams, ka katra nākotnes sabiedrības locekļa izsekošanu un uzraudzību sekmēs vispārējā čipēšana, par kuru jau faktiski tagad iestājušās globālistu aprindas. Bet par to vairāk kādā no nākamajām publikācijām.

Doktrīna un krīze

Pēc visa iepriekšminētā apskatnieki piedāvā detalizētāk pakavēties pie Inkluzīvā kapitālisma padomes mērķiem un uzdevumiem, un pamēģināt iespējami labāk saprast to, kas īsti slēpjas aiz šīs organizācijas ārēji šķietami jauki noformulētajiem lozungiem. Piedāvāts rūpīgāk aplūkot tās sargu sagatavoto koncepciju, ar kuru cita starpā visus iepazīstinājusi pati Linna de Rotšilda.

Programmas dokumenta nosaukums ir šāds: “Inkluzīvā kapitālisma doktrīna”, un tā pamatā sola nākotnē pilnībā likvidēt nabadzību un nevienlīdzību, kā arī pamatīgi atjaunot pasauli ilgus gadus nežēlīgi plosījušo alkatīgo kapitālismu, piešķirot tam humānāku veidolu, cilvēciskāku seju, samazināt kodolkara draudus, atrisināt galvenās ekoloģiskās problēmas, padarīt apkārtējo vidi tīrāku, taisnīgāku un humānāku. Uzkrāto problēmu risināšanai, kā uzskata padomes sargi, tad arī esot neizbēgami vajadzīga pasaules globālā pārveide, ar ko jāsaprot pāreja uz pārvaldības mobilizējošo modeli.

Pasaules ekonomika

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Lai iespētu izkļūt no patlabanējās visaptverošās pasaules krīzes, iespējami divi pārvaldības mobilizējošā modeļa veidi. Pirmais modelis sevī ietver efektīvu ekonomikas pārvaldīšanu nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti un vispārējo personības attīstību. Otrs modelis, savukārt, balstīts totalitārā planētas iedzīvotāju pārvaldībā nolūkā “miermīlīgi” sagraut sabiedrisko ražošanu, iedzīvotāju totālu krišanu nabadzībā un cilvēku masveida bojāeju tādā kopskaitā, kas pat ievērojami pārsniedz gan abu 20. gadsimta pasaules karu, gan daudzos gadsimtos katoļu baznīcas kopā ņemto upuru daudzumu.

Un abu šo projektu praktiskā īstenošana paredz izmantot modernās informācijas tehnoloģijas jeb, precīzāk sakot, mākslīgo intelektu (MI). Pirmajam projektam MI nepieciešams nolūkā efektīvāk pārvaldīt ekonomiku, otrajam – lai varētu totāli pārvaldīt bez izņēmuma visus planētas iedzīvotājus.

Katoļi kā liberāļi

Tostarp uzsvērts arī tas, ka Inkluzīvā kapitālisma padomes darbības uzsākšana risinās ļoti skaidri iezīmētā patlabanējā Romas katoļu pāvesta patronāžā. Šīs iesaistes nolūks principā ir ļoti skaidrs: katoļu baznīcai pasaulē vēl ir simtiem miljonu ticīgo sekotāju, kurus pāvests ar saviem sprediķiem un norādījumiem var nešaubīgi iespaidot. Un katrā ziņā civilizācijas vēstures gaitā saistībā ar cilvēku gan fiziskās, gan prāta kontroles iemaņām vēl nav bijis organizācijas, kurai būtu lielāka praktiskā pieredze par katoļu baznīcu...

Savukārt Linna de Rotšilda nesen kādā intervijā esot ļoti savdabīgi komentējusi nepieciešamību piesaistīt katoļu pontifiku, paziņojot, ka viņas vadītā padome “ieklausīsies pāvesta aicinājumā sadzirdēt raudošo māti dabu, ieklausīties nabadzīgo ļaužu raudāšanā un atsaukties viņu vēlmēm”. Katram puslīdz vēl patstāvīgi domāt spējīgam cilvēkam arī mūspusē gluži noteikti ir pilnībā skaidrs, ka šādai mazliet pat nekaunīgai retorikai ar realitāti nav itin nekā kopīga.

Savukārt virkne paša katoļu pāvesta paziņojumu it kā apliecinājusi, ka viņš ir kaismīgs globālisma un ar to saistīto liberālo vērtību atbalstītājs. Principā jau pietiek kaut vai tikai ar to, ka viņš oficiāli atbalstījis homoseksuālistu laulības, kā arī ilgus gadus līdzīgi faktiski visiem saviem priekšgājējiem palīdzējis slēpt katoļu baznīcas paspārnē paslēpušos pedofilu mācītāja tērpā pastrādātos noziegumus. Apskatnieki uzsvēruši, ka cita starpā daudzās valstīs, kurās dominē liberālie noskaņojumi un kas vienlaikus sevi pasludinājušas par uzticīgām arī kristietībai, pēdējā laikā esot novērojami izmisīgi mēģinājumi faktiski legalizēt pedofiliju un par noziegumu neuzskatīt pat incestu. Vēstīts, ka šādas iniciatīvas bieži pamatotas ar frāzēm par to, ka mīlestība tomēr drīkst iemantot jebkādas izpausmes formas un tamlīdzīgi...

Savukārt citu Inkluzīvā kapitālisma padomes sargu izteikumos allaž uzsvērts, ka viņi savas darbības koordinēs galvenokārt šādās sfērās: klimata izmaiņas, “zaļā” ekonomika un ilgtspējīga attīstība. Tiesa, neatkarīgie pētnieki jau acumirklī metušies atmaskot visus šos lozungus, apgalvojot, ka ar “ilgtspējīgu attīstību” padomes sargi patiesībā domā pakāpenisku pāreju uz globālu cilvēces paverdzināšanu un tamlīdzīgi.

Un, protams, šeit jāmin arī dažas tā dēvēto sargu personālijas, kuru lokā ir virkne ļoti odiozu figūru. Piemēram, Radživs Šāhs, kurš ir nesamērīgi augstu atalgots Rokfelleru fonda ierēdnis un kurš īpaši pazīstams ar to, ka savulaik daudzām Āfrikas valstīm uzspieda ģenētiski modificēto pārtiku. Cits viņa kolēģis padomes sargu ierindā ir Darens Volkers, kurš savukārt ir augsts Henrija Forda fonda ierēdnis. Piebilsts, ka arī šī organizācija daudzviet pasaulē finansējusi ģenētiski modificētās pārtikas un augu uzspiešanas programmu, turklāt, iespējams, ieskaitot arī Ukrainu.

Pētnieki uzsvēruši, ka patlabanējā padomes sargu darbības analīze apliecinājusi: praktiski bez izņēmuma visi viņi bijuši iesaistīti dažāda mēroga un līmeņa skandālos un afērās, turklāt allaž spējot izvairīties no pelnītā soda par dažādiem globāla mēroga noziegumiem. Taču par visu to pat lāgā neesot jēgas izteikties, jo tās šķitīs tikai kā bērnu spēlītes salīdzinājumā ar to, kas kopīgi iecerēts tagad. Ja Inkluzīvā kapitālisma padomei patiešām izdosies sasniegt savus globālos mērķus, kā mēdz teikt, planētas vienkāršajiem iedzīvotājiem “maz neliksies”.