6. decembris vēsturē un senās avīzēs. Radiostacija Kuldīgā

1934. gada 6. decembrī. Pirms 90 gadiem pēc 15 dienu ilga darba izmēģinājuma režīmā svinīgi atklāja un ekspluatācijā nodeva Kuldīgas raidstaciju, kas bija daļa no plāna par kvalitatīvas Rīgas radiofona apraides nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā.

Pēc tā paša plāna 1932. gadā darbu bija sākusi stacija Madonā. Staciju uzbūvēja četrus km no Kuldīgas, šosejas malā pa ceļam uz Skrundu. Svinīgais atklāšanas akts notika plkst. 12.30. ar satiksmes ministra Bernharda Einberga piedalīšanos. Rīgas viesu sagaidīšanai Kuldīgā uz tilta uzslēja godavārtus ar vārdiem "Sveicam satiksmes ministra kungu!", sapulcēja aizsargus, aizsardzes, pilsētas valdi, pasta un telegrāfa un citu iestāžu darbiniekus, kā arī "daudz publikas". Pēc sagaidīšanas visi devās uz atklāšanu. Ministrs un inženieris Einbergs teica apjomīgu runu, cita starpā norādot: "Ar Kuldīgas raidstaciju būs iespējams apmierināt Kurzemes abonentu prasības pēc labas dzirdamības, lietojot ne pārāk dārgus aparātus. Šī stacija pagaidām strādā ar 20 kilovatu lielu jaudu antenā, bet paredzēts to ar laiku pacelt līdz 50 un 60 kilovatiem, kas iespējams bez lieliem papildizdevumiem. Stacija būvēta, tāpat kā visas pārējās radiofona raidstacijas, ar paša radiofona līdzekļiem, neprasot nekādas piemaksas no valsts. Būves izdevumi sniedzas pie 500 000 latu. Raidītāju iekārtu būvējusi VEF, bet 120 metru augsto antenas torni Liepājas karostas darbnīcas (LKOD). Elektrisko strāvu piegādā Liepājas pilsētas spēkstacija." Kā vēstīja prese: "Pēc akta Kuldīgas radio noraidīja dziesmu brīvai Latvijai. Viesi uz raidstacijas nākotni tukšoja tradicionālās vīna glāzes un iepazinās ar telpām un iekārtu." Kuldīgas stacija tobrīd bija modernākā Latvijā, un tās tornis ilgi bija pats augstākais. Pirmo reizi antenas masts, izolēts no zemes, pats arī bija raidoša antena, jo visās pārējās stacijās, piemēram, Rīgā, raidošais elements tika pacelts un nostiprināts starp diviem mastiem. Šeit tas nebija nepieciešams. Liepājā komplektētā, 16 tonnu smagā antena nokalpoja daudzus gadu desmitus, līdz 2004. gada februārī to, jau labu laiku vairs nefunkcionējošu, demontēja un nodeva lūžņos.

"Kurzemes Vārds", 1924. gada 6. decembrī

Deviņi miljoni rubļu liels sods. Papes jūrmalā izmestā pie Rīgas ostas pierakstītā motorburinieka "Ella" kontrbandas spirtu, 346 kannas ar 3282 litriem sešos vezumos atveda Liepājā un nodeva muitas valdei. Konfiscētā kontrbandas spirta vērtība ir 1 891 818 rubļu, sods par minēto spirtu paredzams 9 459 090 rubļu liels. Kontrbandas kuģa "Ella" kapteinis ir Oto Sprincis, kuram tāds pats liktenis bija pagājušo rudeni Rīgas jūrmalā. Sprincis vadījis spirta motorkuģi "Tosmar", kurš izmests malā, valdība spirtu konfiscēja un kuģa īpašnieku sodīja ar vairāk kā miljonu rubļu lielu sodu. "Ella" īpašnieks esot Latvijas pavalstnieks Bērmans.