28. februāris vēsturē un senās avīzēs. "Kalevala" un Baltijas jūras tautu atmoda

1835. gada 28. februārī. Pirms 190 gadiem somu ārsts un folklorists Eliass Lenrūts parakstīja ievadu no karēļu–somu tautasdziesmām paša sagatavotā eposa "Kalevala" pirmizdevumam.

Tā kā Somijai, somugru tautām un visai Ziemeļeiropai kultūrvēsturiski ļoti nozīmīgā darba precīzs drukāšanas un iznākšanas datums nav zināms, bet skaidrs, ka "Kalevala" ievada uzrakstīšanas un parakstīšanas brīdī jau bija gatava, šo mirkli pieņemts uzskatīt par eposa dzimšanas dienu.

Eiropas nāciju un nacionālo valstu veidošanās procesā 19. gadsimta sākumā pirmie ar tautas mutvārdu folkloras vākšanu sāka aizrauties vācu intelektuāļi. Romantisma un apgaismības noskaņās radās uzskats, ka tieši senajās tautasdziesmās un teikās slēpjas tas, ko sauca par tautas dvēseli. Bet 1817. gadā arī somu ceļotājs, literāts un folklorists Karls Aksels Gotlunds izteica ideju, ka arhaiskās somu tautasdziesmas derētu savākt, apvienot un izveidot no tām episku stāstu. Kā minēts, izveidot tādu dzejisku un simboliskiem zemtekstiem pilnu vēstījumu par somu teiku varoņa Veinemeinena – Kalevas, kalēja Ilmarinena un karstgalvja Leminkeinena fantastiskajām un piedzīvojumiem pilnajām gaitām uzņēmās Lenrūts. Pirmajā versijā ietilpa 32 dziedājumi 12 tūkstošos pantu, bet 1849. gadā otrā versijā eposs iznāca jau paplašinātāks un noslīpētāks. 

"Kalevala", plašākam lokam izdota arī zviedru un vācu valodā, Eiropā raisīja lielu interesi par somu folkloru, turklāt veicināja somu tautas atmodu, cēla nacionālo pašapziņu, identitātes meklējumus. 

Lenrūta sniegtais eposs tāpat stimulēja somu literārās valodas izkopšanu. To līdz tam uzskatīja par smagnēju un diezgan primitīvu zemnieku un zvejnieku mēli. Pat somu inteliģence parasti runāja zviedriski. Toties 19. gadsimta tālākajā gaitā un arī 20. gadsimta sākumā bija grūti atrast kādu somu literātu, komponistu, tēlnieku vai gleznotāju, kurš iedvesmai nebūtu izmantojis "Kalevalu". Jāpiemin gleznotājs Aksels Gallens-Kallela, komponists Jans Sibēliuss, tēlnieks Veine Āltonens. Viens no "Kalevalas" uzdevumiem bija parādīt somus kā kultūras ziņā pilnvērtīgu Eiropas tautu ar senām saknēm un bagātu pagātni, un šo misiju eposs paveica teicami. "Kalevalā" iekodēto gaismas cīņu pret tumsu uzlūkoja kā somu nācijas cīņu par patstāvību. Visi nosauktie faktori 19. gadsimta nogalē derēja un bija attiecināmi arī uz citām Krievijas impērijā ietilpstošā Baltijas jūras reģiona tautām. 19. gadsimta 50. un 60. gadu mijā "Kalevala" pamudināja Robertu Felmanu un Reinholdu Kreicvaldu radīt uz igauņu tautas teikām balstīto un somu piemēram visai līdzīgo eposu "Kalevipoegs". 

Aptuveni divdesmit gadus vēlāk Andrejs Pumpurs izstrādāja "Lāčplēsi".

"Balss", 1925. gada 28. februārī

Latviešu romāns vācu valodā. Šinīs dienās parakstīts līgums par J. Janševska izcilā romāna "Dzimtene" tulkošanu un izdošanu vācu valodā. Tulkošanu izdarīs žurnālists Oskars Grosbergs (agrākais "St. Petersburger Zeitung" un tagadējais "Rigasche Rundschau" līdzstrādnieks) un grāmatas izdošanu uzņemas Letas izdevniecība kopā ar kādu lielu ārzemju firmu, kura gādās par grāmatas izplatīšanu Vācijā, Austrijā un citur Vakareiropā. Grāmata iznāks Leipcigā, pirmais sējums jau novembrī.