1864. gada 22. maijā. Pirms 160 gadiem Vecrīgā svinīgi lika pamatakmeni Johana Daniela Felsko neogotikas stilā projektētajam Mazās ģildes namam.

Reklāma

Ceremonijas gaitā pamatos tika guldīti tās dienas laikraksti, kalendārs, Rīgas adrešu grāmata, Sv. Jāņa ģildes bāreņu nama gada pārskats un ģildes hronika, kā arī visu ģildes amatu vecāko paraksti. Rīgas Mazā jeb Sv. Jāņa ģilde kopš viduslaikiem apvienoja dažādu amatu pārstāvjus. Tajā pašā laikā iepretī Lielajā ģildē sanāca tirgotāji, zeltkaļi un akadēmisku izglītību guvuši intelektuālā darba veicēji jeb literāti. "Cunftīgajiem" amatniekiem savs nams šajā Rīgas vietā bija jau vismaz kopš 14. gadsimta. Gadsimtu ritumā to vairākkārt pārbūvēja, līdz 19. gadsimta 50. gados amatu pārstāvji jeb vecākie secināja, ka vecajā, ap 16. gadsimta vidu celtajā būvē tiem ir par šauru. Sava loma droši vien bija tam, ka 1857. gadā tirgotāji uzcēla reprezentatīvo Lielās ģildes namu. 

Amatnieki, kas pakāpeniski veidojās par turīgo Rīgas buržuāziju, tas ir, pilsonību, nevēlējās atpalikt. 

Ideju atbalstīja arī Krievijas impērijas Baltijas provinču ģenerālgubernators kņazs Suvorovs, kurš apsolīja daļu vajadzīgo līdzekļu, tāpat Rīgas rāte un Lielā ģilde. 1861. gadā jaunā Mazās ģildes nama projektu pasūtīja arhitektam Johanam Danielam Felsko un viņa kolēģim Hermanim Geigenmilleram. Tikmēr veco ēku sāka nojaukt cerībā, ka 1863. gadā būs gatava jaunā. Seno namu noārdot, esot atrasti 16 seni dukāti un "sudraba dāmu josta ar nazi makstī". Taču būvniecību arī toreiz pavadīja strīdi par iecerētā nama izskatu, funkcijām un izmaksām. Rezultātā Felsko projektu nācās pārtaisīt trīs reizes. Ar krietnu kavēšanos panāktais gala rezultāts bija mazāk ambiciozs un lētāks par sākotnējo. 

Arhitekts pilnībā atteicās no domas par ģildei agrāk tradicionālajiem īres mitekļiem – uz to likvidēšanas rēķina būtiski paplašināja reprezentācijas zāļu izmērus, kas arī bija pasūtītāju vēlme. 

Rīgas Amatnieku brālībai domāto ēku pabeidza 1866. gadā, taču tās telpu un interjeru iekārtošana un izgreznošana turpinājās vēl vairākus gadu desmitus.

Kurzemes Vārds, 1924. gada 22. maijā

Grobiņa. Bārgs pērkona negaiss pagājušo piektdien gāja pāri Grobiņas pilsētai un apkārtnei, pie kam pērkons iespēra divās dzīvojamās mājās. Kādā mājā iespēra aukstais zibens un pa skursteni un caur plīti ieskrēja Neiperta dzīvoklī, kur no spēriena apdullinātas trīs personas. Auksts spēriens ķēris vēl kādu citu māju, kur tiks smagi satriekti divi iedzīvotāji, ka vakar vēl gulējuši uz gultas slimi. Grobiņas apkārtnē no spēriena aizdedzies šķūnis un nodedzis līdz pamatam.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.