1934. gada 17. maijā. Pirms 90 gadiem kļuva zināms Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsuma jaunās valdības sastāvs.

Reklāma

Kuluāros valdība bija gatava jau pirms tam. Ministru prezidenta amatu ieņēma pats Ulmanis, viņš sākotnēji arī ārlietu ministrs. Par Ministru prezidenta biedru bez konkrētām funkcijām iecēla Marģeru Skujenieku, par finanšu ministru Ludvigu Ēķi, par iekšlietu ministru Vili Gulbi, par izglītības ministru Ludvigu Adamoviču, par kara ministru Jāni Balodi. Satiksmes ministrs kļuva Bernhards Einbergs, zemkopības ministrs Jānis Kauliņš, labklājības ministrs Vladislavs Rubuls, tieslietu ministrs Hermanis Apsītis. Tādējādi no iepriekšējās Ulmaņa valdības, neskaitot viņu pašu, amatā bija palicis tikai V. Gulbis un ģenerālis Balodis, turklāt lielākā daļa personību nekad nebija bijuši Saeimas deputāti vai aktīvi politiķi, ko šajā situācijā uzskatīja drīzāk par traucēkli. 

Citējot pašu Ulmani: "Valdības locekļi nav vairs partijas vīri. Tie visi ir savu arodu lietpratēji." 

Ap pulksten vieniem dienā Ulmanis devās uz Rīgas pili pie Valsts prezidenta Alberta Kvieša, kurš iesniegto sarakstu apstiprināja, un stundu vēlāk jaunā valdība jau sanāca uz pirmo sēdi. Premjers pirmajā uzrunā "aizrādīja uz notikušām pārgrozībām valsts dzīvē un uz šī momenta svarīgumu". Nākamajā dienā valdība savā deklarācijā noteica: "Saeimas funkcijas līdz Satversmes reformas izvešanai izpilda Ministru kabinets." Proti, Saeima bija pasludināta par lieku, turklāt deklarācijā tas notika ar atpakaļejošu datumu – no 1934. gada 15. maija plkst. 23. Tajā pašā 18. maijā Ulmanis Rīgas radiofonā uzstājās ar uzrunu tautai. Līdzās daudziem gaišas nākotnes solījumiem un pagātnes nebūšanu atgādinājumiem viņš deva arī solījumu, kura nepildīšanu tam vēlāk pārmeta pat paša līdzgaitnieki: "Neatkarīgi no saviem tiešiem uzdevumiem valdība nekavējoties stāsies pie Satversmes reformas sagatavošanas, jo viņa saprot tautas gribu šai virzienā, lai pēc iespējas drīz nodrošinātu ilgstošā veidā 15. maija ieguvumus." Kā zināms, Satversme līdz okupācijai tā arī netika reformēta un tāpat nekāds pārstāvniecības orgāns Saeimas vietā netapa. 

Radiouzrunas noslēgumā Ulmanis akcentēja, ka apvērsuma diena – 15. maijs – nu ir Vienības diena, kas jāsvin kā Latvijas atdzimšanas svētki.

Oficiālā propaganda to sāka pielīdzināt 1918. gada 18. novembrim, tas ir, Latvijas valsts dibināšanas dienai.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

Latvijas kareivis, 1924. gada 17. maijā. Talsos 18. maijā tiek sarīkots Jāņa Poruka vakars. Viktors Eglītis runās par Poruka dzīvi, dzeju, viņa pasaules uzskatu un nozīmi latviešu kultūras attīstībā. Pēc tam Malvīne Vīgner kundze dziedās veselu ciklu Poruka dziesmu un Lilija Ērika deklamēs skaisto "Pavasara simfoniju". Atlikums no šā vakara Poruka pieminekļa fondam.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.