Ir jāiedomājas tāda aina: izsistas logu rūtis, vējš tukšās ielās dzenā lapas, bezpalīdzīgi karājas vadi, visapkārt brīdinoši uzraksti: “Ieeja aizliegta!”, “Apdraud dzīvību!”, “Saindēta teritorija!” un tamlīdzīgi. Un tā ir Itālijas pilsēta Seveso, nesenas mūsdienas, 1976. gads. Kas noticis?

It kā sīks negadījums

Līdz 1976. gadam Seveso bija neliela un piemīlīga pilsētiņa Itālijas ziemeļos, to apdzīvoja 17 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa strādāja šveiciešu dezodorantu un ziepju ražošanas uzņēmumā ICMESA. Algas tur bija pietiekami labas, turklāt pilsētas pārvalde tur pirms aptuveni pieciem gadiem uzbūvēto ķīmijas rūpnīcu jau uzskatīja par milzīgu ieguvumu: vīrieši pārstāja pamest pilsētu labāka darba meklējumos, savukārt pašvaldības kasē ieplūda neslikta naudiņa, un kopumā varēja uzskatīt, ka pilsētiņa iemantojusi stabilitāti. Taču tas viss beidzās 1976. gada 10. jūlijā pulksten 12:40...

Tā bija brīvdiena, rūpnīcā tobrīd bija tikai 10 cilvēki, kuri veica aparatūras profilaktisko apskati. Tajā mirklī, kad atskanēja skaļš sprādziens, kas ātri pārgāja nejauki caururbjošā svilpoņā, viņi atradās ēdnīcā. Darbinieki acumirklī izskrējuši laukā un uzreiz ieraudzījuši, ka virs viena no drošības vārstiem debesīs ceļas balts dūmu stabs. Savukārt no gaisa gluži kā sniegpārslas bira ķimikātu daļiņas. Atbilstoši instrukcijai darbinieki nekavējoties atvēra avārijas krānus un pa tiem reaktorā sāka šļākties ūdens. 

Taču visi šie un citi pasākumi, kurus centās veikt darbinieki, bija pilnībā bezjēdzīgi: indīgais mākonis jau lēnām slīdēja pāri pilsētai.