1854. gada 16. maijā. Pirms 170 gadiem Liepājas ostai pietuvojās britu karaflotes fregates "Amphion" un "Conflict", kas bija daļa no eskadras, kas Krimas kara laikā (1853–1856) īstenoja Krievijas Baltijas jūras ostu blokādi.

Reklāma

Kaut aktīvā karadarbība Krimas karā starp Krievijas impēriju un sabiedrotajām Angliju, Franciju, Turciju un vēl virkni valstu ritēja Krimas pussalā un Melnajā jūrā, kara atskaņas sīkāku sadursmju un incidentu veidā gan 1854., gan 1855. gadā bija jūtamas arī Latvijas piekrastē. Minētajā dienā angļu kuģi noenkurojās pie Liepājas, nosūtīja krastā laivu ar parlamentāriešiem un iesniedza ultimātu Liepājas birģermeistaram. Pilsētai pieprasīja izdot visus ostā esošos Krievijas kuģus. Pretējā gadījumā pēc ultimāta beigām – pēc trim stundām – karakuģi pilsētu bombardēšot. Visiem civiliedzīvotājiem bija ļauts līdz tam pamest Liepāju, bet virs slimnīcām bija jāuzvelk no jūras redzami karogi. Apjukusī Liepājas rāte sapulcējās uz steidzamu sēdi, rātsnamā ieradās arī satrauktie pilsētnieki un kuģu īpašnieki. Liepājas pilsētas kasi un arhīvu evakuēja uz Kurzemes guberņas galvaspilsētu Jelgavu vēl aprīlī, kad Baltijas jūrā parādījās pirmie angļu kuģi. Neilgi pirms angļu ierašanās pilsētu bija pametis arī Krievijas armijas garnizons. Tas atkāpās uz Grobiņu. Tādējādi Liepāja bija pilnīgi neaizsargāta. Vairākums rātskungu izteicās par britu prasību izpildi. 

Angļi izsēdināja krastā ar trim lielgabaliem pastiprinātu aptuveni divsimt vīru desantu, kas 16. un 17. maijā nodarbojās ar ostā esošo tirdzniecības kuģu pārbaudi. 

No 18 kuģiem briti paņēma sev līdzi astoņus. Kaut svešinieki pilsētu pēc tam pameta, uz visu atlikušo Krimas kara laiku Liepājas tirdzniecība bija paralizēta, jo briti arī vēlāk pastāvīgi kontrolēja jūrā notiekošo un 1855. gada aprīlī sagrāba Liepāju vēlreiz, lai pārbaudītu baumas, ka Liepājas tirgotāji kuģos izmantojot neitrālās Dānijas karogu, lai tā apietu sankcijas. Tostarp britu karakuģi kara gaitā atkārtoti apšaudīja arī Daugavgrīvas cietoksni pie Rīgas, uzbruka Rojas un Ventspils ostām, izsēdināja desantus Ziemupē, Kolkā un Saunagā, turklāt nodedzināja Kolkas bāku (toreiz tā atradās krastā), bākas saimniecības ēkas un tuvējo muižu, sabojāja zvejnieku laivas.

Talsu Vēstnesis, 1924. gada 16. maijā

Aiz ziņkārības ķezā. Marta beigās daži Sabiles pilsētas pamatskolas skolēni, ziņkārības dzīti, bija atlauzuši dažus dēļus Brink-Pedvāles kapličas durvīs, gribēdami pārliecināties, kas atrodas kapličas iekšienē, bet iekšā tur nav iegājuši. Tagad kapličas īpašnieks pieteicis policijai, ka no kapličas izzuduši daži metāla kroņi un uzlauzti zārki. Iebalzamētie līķi nav aiztikti un pie viņiem vērtslietas nav bijušas. Skolēni par vainīgiem neatzīstas.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.