1864. gada 21. maijā. Pirms 160 gadiem Krievijas armijas komandieris Kaukāzā lielkņazs Mihails Nikolajevičs Kbaadas kalnu ciemā, mūsdienu Soču tuvumā, svinīgi paziņoja par Čerkesijas pakļaušanu un līdz ar to arī Kaukāza kara noslēgumu.

Reklāma

Karš ar kalniešu tautām bija sācies 1763. gadā, vispirms ar kabardiešiem, bet tad izvērtās niknās sadursmēs un asiņainos karos arī ar čečeniem, dagestāniešiem, avāriem, lezgīniem, čerkesiem. Šīm tautām nebija sava valstiskuma, taču tās uzskatīja sevi par patstāvīgām, neatkarīgām vienībām ar savu ierasto dzīvesveidu, kura elements diemžēl bija arī regulāri sirojumi. Tādēļ no Krievijas impērijas puses nereti uzsvēra, ka kara mērķis ir sargāt impērijas dienvidu robežas no "mežoņu uzbrukumiem" un "nomierināt mežoņus". 

Vēlāk tas izvērtās skaidrojumā "Krievijai nebija citas izvēles", taču galvenais kara iemesls tomēr bija lielvalsts ekspansija Melnās un Kaspijas jūras virzienā. 

Kaukāza karš ir ilgākais karš Krievijas vēsturē. Tā notikumu traktējums Krievijā un PSRS perioda ietvaros daudzkārt radikāli mainīts, kaut Rietumos vēsturnieki parasti to pieskaita 18.–19. gadsimta koloniālajiem kariem. Padomju laikā un arī mūsdienās jūtīgie un neērtie Kaukāza kara notikumi vēstures izklāstos tiek ļoti pieklusināti, traktējot to tā, ka Kaukāza tautas pašas vēlējušās pievienoties Krievijai; īsta kara nemaz nav bijis, bet bijuši daži vadoņi, kas, Osmaņu impērijas, Persijas un radikālo musulmaņu kustību sakūdīti, izrādījuši pretestību. Tajā pašā laikā kalniešu tautām Kaukāza karš nozīmēja genocīdu. Nespējot tās ātri pakļaut, krievu karavadoņi toreiz izvērta izdedzinātās zemes un iedzīvotāju izspiešanas taktiku. Lēš, ka kara noslēguma posmā nogalināja vai piespieda pārcelties uz Osmaņu impēriju ap 3,5 miljoniem čerkesu. Tas, ka mūsdienu Turcijā un Tuvajos Austrumos dzīvo vairāku miljonu liela šīs tautas diaspora, ir Krievijas 19. gadsimta politikas nopelns. Vienojoties ar Turciju, kalniešu tautu pārstāvjus – adigejiešus, abhāzus un citus – 19. gadsimta 60. gados masveidā piespiedu kārtā sadzina Melnās jūras piekrastē, kur tos turku uzpircēji sasēdināja kuģos un pārveda nometināšanai savas impērijas zemēs, piemēram, Bulgārijā. 

Daļu Krievijas impērija Kaukāza "attīrīšanas" un rusifikācijas vārdā pārcēla uz Kubaņas purvainajiem reģioniem.

Sociāldemokrāts, 1924. gada 21. maijā

"Prezidents" Niedra ievietots centrālcietumā tā sauktā vieninieku korpusa atsevišķā kamerā. Atļaujas ar viņu satikties nevienam nedod. Vēl arvienu cietumā ierodoties sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis Evans, turpinādams uzrādīt apvainotam izmeklēšanas materiālus, kuru esot veseli 5 biezi sējumi. No izmeklēšanas materiāliem Niedra taisot daudz izrakstu un dodot plašus papildu paskaidrojumus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.