Kādas citas hipotēzes atbalstītāji savukārt pauž, ka no debesīm krītoši gigantiskie ledus gabali patiesībā ir tā dēvējamie ledus meteorīti jeb viesi no kosmosa un, iespējams, pat no citiem Visuma nostūriem.
Pirms dažiem gadiem daudzviet Centrāleiropā plosījās vismaz mūsu paaudzēm neredzēti jaudīga krusa, un neskaitāmi ziņojumi par to fiksēti un apstrādāti Eiropas bīstamo vētru laboratorijā (ESSL), secinot, ka dažviet tā bijusi nevis vienkārši liela, bet vārda vistiešākajā nozīmē gigantiska. Piemēram, Itālijas pilsētas Altedo apkaimē ledaino krusas graudu izmērs sasniedzis astoņus centimetrus, savukārt Vācijas dienviddaļā Bavārijā tie bijuši septiņi centimetri, bet graudu svars sasniedzis simts gramus. Un daudziem tas joprojām šķiet kā kaut kas ļoti īpašs un baiss...
Arī ar smagiem upuriem
Gluži tehniski krusa esot tas pats lietus, un to arī attiecina uz lietus nokrišņiem, tikai realitātē tā izpaužas nevis šķidru, bet gan sasalušu ūdens lāšu veidā – kā ledus graudiņi, kas visbiežāk mēdz būt lodveida formā, lai gan dažkārt novēroti neticami neparasti un eksotiski šo ledus gabaliņu veidi. Piemēram, esot zināmi gadījumi, kad tie bijuši burta “x”, konusa, ābola, elipses formā, bet 1900. gada novembrī ASV pilsētai Aleksandribejai, par īstenām šausmām tās iedzīvotājiem, “uzbruka” krusas graudi, kas šaušalīgā veidā līdzinājās īstām... cilvēku acīm.
Tāpat dažkārt krusas graudi sevī satur iespaidīgus pārsteigumus, ieskaitot augu putekšņus, dažādus sīkus un krāsainus akmentiņus, kukaiņus un nereti pat sīkas vardītes un zivtiņas. 1883. gada jūnijā Zviedrijas pilsētiņā Vestmanlandē kopā ar ledainiem krusas graudiem izkrita arī aptuveni lazdu rieksta lieluma akmeņi, par kuriem izdevās noskaidrot, ka tie nākuši no Skandināvijas pussalā esošajiem kalnu iežiem. Savukārt 1892. gada jūlijā Bosnijā esot izkritusi krusa kopā ar neticami lielu daudzumu sīku zivtiņu.