Ziemā, kad ir auksts un nav iespējams sarūpēt sev pietiekami daudz barības, daudzi dzīvnieki dodas ziemas guļā jeb hibernējas, tērējot vien savas vasarā sarūpētās iekšējās rezerves. Līdz pavasarim viņi var zaudēt 30–40 procentus, dažs pat pusi no sava svara. Vai zināji, ka…

  • Vienīgie Latvijā mītošie suņu dzimtas pārstāvji, kas dodas ziemas guļā, ir jenotsuņi. To zemais ķermenis, īsās kājas nav piemērotas ziemas apstākļiem un dziļam sniegam. 

Tā kā jenotsuņi ir monogāmi, tas ir, pārus veido uz mūžu, tad arī ziemas guļu tie pārlaiž pārīšos.

  • Dzīvniekus, kuru ķermeņa temperatūra ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras, sauc par aukstasiņu jeb poikilotermiem dzīvniekiem. Pie šīs grupas pieder dažādi kukaiņi, vardes, ķirzakas un citas radības. Šiem dzīvniekiem jau laikus ir jāgatavojas aukstajam laikam, jāmeklē pietiekami silta vieta, kur pārziemot. Ja neizdodas, tie iet bojā, jo to ķermeņa audos ir ļoti daudz ūdens, kas aukstumā sasalst, izplešas, saplēš audus, un organisms iet bojā.
  • Dzīvniekiem, kas ziemā hibernējas, ir divu veidu ķermeņa taukaudi – baltie, kas rūpējas par siltuma saglabāšanu ziemas laikā, un brūnie, kas lielākoties tiek tērēti pavasarī pēc guļas, lai ķermeni ātri sasildītu. Brūnie taukaudi ir sastopami arī cilvēka ķermenī, taču to ir proporcionāli daudz mazāk.