Selektīvās medības. Šis termins tiek lietots tur, kur mednieki patiešām vēlas izkopt medījamo dzīvnieku populācijas. Latvijā īpaši tas tiek piekopts attiecībā uz staltbriežu populāciju.

Vai jāmedī mazāk

Selektīvās medības nebūt nenozīmē, ka mednieki nodarbojas tikai ar taupīšanu. Pareizi organizējot medības, visbiežāk nomedījamo dzīvnieku apjoms pat palielinās. Daudziem medniekiem ļoti svarīgs ir ne tikai medību process, bet arī iespēja iegūt medījuma gaļu. Tāpat ievērojami samazināsies meža dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Jau sen medību speciālisti atzinuši, ka pārnadžu populācijā vēlams tēviņu pārsvars. Turklāt tas nebūt nav tikai tāpēc, ka tieši no tēviņiem iespējams iegūt medību trofejas. Pieaugušie tēviņi patērē mazāk barības nekā mātītes, tāpēc arī postījumi ir mazāki. Tēviņu pārsvars nodrošina to, ka riestā mātītes apaugļo pieauguši, dabiskai atlasei pakļauti dzīvnieki. Ja tēviņi ir mazākumā, bet viņus nomedī vienādā skaitā ar mātītēm, tad tikai retais sasniegs labas trofejas vecumu. Ja staltbriežu populācijā ir tēviņu mazākums, tad buļļi savāc lielus govju harēmus. Riesta laikā viņi maz ēd, zaudē pat 20% no svara. Ja ir agra un barga ziema, tie nepaspēj pietiekami atgūt masu un var nobeigties. Turklāt novājējuši dzīvnieki nākamajā gadā nevar veidot labus ragus, jo barība novirzīta masas atjaunošanai.