Mednieku novērojumus, dzīvnieku populācijas izmaiņu tendences, dažādus secinājumus par norisēm dabā ļoti bieži uzskata par nenozīmīgiem, nereti arī muļķīgiem un nekam nederīgiem, jo tie neesot zinātniski, neesot pierādīti vai pamatoti. Tomēr bieži vien tie izrādās patiesi, jo, kad beidzot zinātne noķer mednieku sniegto informāciju, pierādot tās patiesību, situācija dabā jau atkal ir mainījusies. 

Medniekus bieži vien saukā par slepkavām, izšāvējiem, attēlojot neglaimojošā un pārspīlēti ļaunā veidā, tomēr arvien vairāk pētījumu liecina par to, ka mednieki drīzāk ir daudz zaļāki nekā zaļākie no zaļajiem antimedniekiem. Ilgtspējīgas medības ir tas, kas nodrošina biotopu un sugu aizsardzību. Nezinātājiem ir grūti saprast, kā tas ir, ka mednieks dzīvnieku nogalina, bet vienlaikus to arī sargā, bet patiesībā tas ir ļoti efektīvs mehānisms, jo piedēvē dzīvniekiem pat ļoti lielu vērtību. Te nu daži piemēri tam, ka antimednieku nosodīta rīcība patiesībā vairo bioloģisko daudzveidību un palīdz atjaunoties dažādām apdraudēto dzīvnieku sugām.