Jūlijs. Šogad karsts un tveicīgs, īpaši Latvijas vidienē, kur lietus ir rets viesis. Neierastās svelmes dēļ lauki un mežmalas līdz vēlam vakaram šķiet klusas un neapdzīvotas, taču, tiklīdz svelme mazinās, pļavās un labības laukos atsākas dzīvība – stirnas steigšus plūc mīkstākās lapiņas, savukārt stirnāži steidz iekarot savas sirdsdāmas. 

Veikli izmantojot stirnāžiem domātās svilpes, šajā laikā var gūt labus panākumus, tiekot pie vērtīgām un pavisam neparastām trofejām. Jau jūlija vidū sākās labības pļauja, un mežacūkas vietās, kur Āfrikas cūku mēra kārtējais vilnis vēl nebija sācis savu nāves pļauju, steidza mieloties ar kviešu graudiem. Kā medniekiem šajā laikā klājies?

Mednieku kluba Staburaga Diāna mednieki jau četrus gadus rūpīgi pievēršas stirnāžu selektīvajām medībām. Šī kluba mednieks Andis Skudrovs atklāj, ka jau vērojami nelieli panākumi, taču līdz zelta stirnāzim vēl tāls ceļš ejams.

“Par panākumiem pagaidām spriest pāragri. Mūsu pusē ir arī ļoti daudz plēsēju, kas retina stirnu populāciju. Tomēr nevar teikt, ka panākumu nav nemaz. Pirms četriem gadiem, kad sākām stirnāžu selektīvās medības, bija ļoti daudz āzīšu ar pavisam maziem, tikai dažus centimetrus gariem radziņiem. Lielākā daļa no tiem ragus pat nebija notīrījuši. Tagad šādus āzīšus atrast jau ir problēma. Toties vairāk ir tādu, kam ragi ir pietiekami lieli, taču ar dažādām neparastām un netipiskām formām – šķībi un greizi. Tos arī cenšamies nomedīt.