Arvien populārāks termins medību jomā kļūst dzīvnieku selekcija, ko attiecinām kā uz stirnām, tā briežiem, bet kas notiek ar aļņiem?

Lai uzsāktu selektīvās medības un ieviestu tās savā klubā, bieži vien koncentrējas uz briežiem. Turklāt nereti alnis tiek uzlūkots kā maiņas monēta, lai rūpētos par briežu selekciju. Bet tam ir arī citi iemesli. 

Pirmkārt, aļņu selekcija ir krietni grūtāka, jo pazīmes, kā atšķirt vecu no jauna, nav tik skaidri redzamas kā briedim. Otrkārt, pastāv neskaitāmi mīti par alni, piemēram, tas ir klaiņotājs, kuru, ja nenomedīsim mēs, nomedīs kaimiņu kolektīvs. Tādēļ populārs ir vēl viens mīts, ka Latvijas medību saimniecībā nav iespējams izaudzēt trofejas dzīvniekus. Piedevām vēl daudzi arī uzskata, ka staltbrieži izspiež aļņus. Bieži arī dzirdēts no medniekiem un nemedniekiem, ka intensīvās mežsaimniecības dēļ alnim mūsu mežos gluži vienkārši vairs nav vietas.

Ar viedokli par aļņu selekciju dalījās mednieks Artūrs Surmovičs: “Vienā brīdī arī saskārāmies ar to, ka aļņi iet mazumā. Proti, bulli redzēt ir retums, aizvien biežāk govis bez teļiem vai vēlie teļi, kas knapi lielāki par stirnu buku. Mūsu pieeja bija ne gluži moratorijs uz aļņu medībām. Pāris gadus medījām vairāk govis un varbūt pa kādam jaunam bullim, ja sanāca. Pagājušajā gadā sākām novērot pirmās tendences, ka nomedītās govis bija jau ar embrija iedīgli, kas nozīmēja, ka bullis laikus ir ticis pie darba. Šogad redzēts vairāk govju ar teļiem normālā augumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Mūsu teorija bija balstīta novērojumos un zināšanās par aļņu bioloģiju – tādā veidā, kā mēs to saprotam, neapgalvojot, ka tas ir pareizākais risinājums. Proti, aļņa govij ir ļoti īss periods, kad bullis to var aplecināt, tās ir apmēram 32 stundas. Ja bullis to nepaspēj izdarīt, tad jāgaida, kad pēc apmēram mēneša tas atkal būs iespējams. Šis arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc rodas šie mazie teļi. Teļš piedzimst mēnesi vēlāk, līdz ar to ir arī krietni mazāks.”

Alnis nav briedis