Ronis grib ēst, tāpēc tas ietekmē zivis, un tas ir dabiski.

Arvien vairāk roņi tiek pamanīti iekšējos ūdeņos un kļūst arvien bezkaunīgāki. Vai nav kļuvis par traku un tie nesāk nodarīt būtiskus zaudējumus zivju resursiem? Saruna ar BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītāju Didzi Ustupu.

Pasaules globusu grozot un pētot, mēs atrodamies ne īsti pa vidu starp ziemeļiem un dienvidiem, ne īsti austrumos vai rietumos. Klimata pārmaiņu dēļ arī mums janvāra vidū var būt pavasarīgs laiks un vasarā ilgāk par mēnesi pieturēties trīsdesmit grādu karstums. Tas skar mūs visus un vidi ap mums vēl jo vairāk. Lai vai kā vietējais makšķernieks zvejnieku neuzskatītu par draugu vai sabiedroto, ir viena cīņa, kurā abi ir gatavi mesties kopā. Tātad par roņiem! Lūkosim rast atbildes uz to, kā tie ietekmē Baltijas jūras mencu, lašveidīgās zivis iekšzemes ūdeņos un ko tad īsti ronis meklē pie Jelgavas pils. Ūdeņu mūsu valsts teritorijā ir daudz, tas uzliek arī pienākumus un atbildību, vai mēs esam spējīgi ātri reaģēt, lai operatīvi ietekmētu procesus. Kāda birokrātijas nasta mums ir uzlikta un cik ātri mēs varam izkustināt tās sviras, lai pielāgotos aktuālajai situācijai. Par to un, protams, galvenokārt par roņiem es uzdevumu jautājumus Didzim Ustupam, BIOR vadītājam.

Ronis jau sen nav tikai mīlīgs dzīvnieks, ko katrs bērns ir redzējis Rīgas Zoodārzā vai TV ekrāna ziņās. Pateicoties aizsardzības pasākumiem, to skaits pēdējā laikā ir strauji vairojies, nesot izaicinājumus gan zinātniekiem, gan zvejniekiem. Tāpat arī makšķernieks sāk arvien aktīvāk pamanīt to ietekmi uz sauszemes ūdeņiem, kas savienoti ar jūru. Kāds ir aptuvenais roņu skaits Rīgas līcī un Baltijas jūrā, salīdzinot ar to, cik viņu bija pirms 20 gadiem?