Un to pasaka mans plecs, mana roka, daudzas izvilktas zivis.

"Šobrīd trofeju zivis svarā no pieciem un vairāk kilogramiem Pierīgā pa dienu reti iespējams noķert", saka Mārtiņš Balodis, titulēts makšķernieks un Eholotes.lv veikala izveidotājs. Viņš stāsta, ka naktī kādu vēl iespējams noķert, bet sevi grūti nomotivēt uz copi šajos ūdeņos. Pēc makšķerēšanas Skandināvijā, uz kurieni viņš dodas pāris reizes gadā, Pierīgā situācija ir ļoti sūra. Ūdeņos ļoti daudz laivu, milzīgs spiediens uz zivīm, kuras turklāt ātri mācās.

Visas izķertas?

Daudzas jau vēl ir, bet tās ir izmācītas. Paldies tiem, kas tās laida vaļā. Manā laivā ir diezgan daudz tehnoloģijas, un tas ir mans darbs tās pārzināt. Redzu, kā ūdeņi mainās, un zināju, kā tie mainīsies, kad sāku ar Panoptix. Bet, ja nesāktu pārdot es – gan jau būtu kāds cits. Žēl, ka nenotika starptautiskie mači 2020. gadā, mums bija ļoti labas iestrādes, kuras tagad jau ir plašāk izplatītas un apgūtas, bet bija brīdis, kad zinājām krietni vairāk nekā daudzi citi live tehnoloģiju jomā. Tagad situācija pamazām izlīdzinās, bet mums vēl ir savi trumpji azotē.

Bet kā mainījās ūdeņi?

Kategoriski mainījās. Pirms diviem gadiem jūlijā deviņos no rīta braucu copēt, pa dienu noķēru 3–6 zandartus 3–7 kilo svarā, un piecos, kad visi sāka nākt ezerā uz vakara copi, braucu mājās uzcept sašliku. Šobrīd šāda izmēra zandarti ir grūti noķerami. Pa kādam vēl izmurca naktīs. Bet kā izskatījās ūdeņi pirms diviem trīs gadiem un šobrīd, tā ir milzīga atšķirība.