Arī fakts, ka zivis, uz kurām ir dēle, nevar lietot uzturā, ir ļoti maldīgs – iespējams, to izdomājuši ļoti kaprīzi cilvēki.

Vai drīkst šo zivi lietot uzturā? Ko darīt šādā gadījumā? Kāds mans paziņa uzdeva tieši šos jautājumus, tāpēc ar atbildēm nolēmu padalīties arī ar lasītājiem. 

Jāatzīst, ka dēles nav īpaši patīkami radījumi, tās ir melnas vai, pareizāk būtu teikt, ļoti tumši, asinis sūcoši tārpi, turklāt ar ļoti biezu ādu. Patiesībā, dažkārt runājot ar cilvēkiem par dēlēm, no ūdenskrātuvēm tālu stāvoši ļaudis sākotnēji iedomājas medicīniskās dēles, kuras neatradīsiet nevienā dīķī, nevienā ūdenskrātuvē. Medicīnas dēles audzē speciālos apstākļos, un izmantotas tās tiek tikai medicīniskiem mērķiem. Savvaļā mītošās dēles ir pavisam kas cits, lai gan pēc skata un izturēšanās tās grūti atšķirt, taču daudziem cilvēkiem tās vieš riebumu, pat pretīgumu.

Pasaulē ir apmēram 400 dēļu sugu, bet Latvijas ūdenskrātuvēs no tām mājo 15 sugas. Daļa no dēlēm ir plēsīgas. Tās var uzbrukt sīkiem ūdensdzīvniekiem, bet citas ir ektoparazīti, tas ir, tās sūc dažādu bezmugurkaulnieku, piemēram, gliemju, vai mugurkaulnieku, tajā skaitā arī cilvēka, asinis. Dēles visbiežāk sastopamas ar augājiem bagātās dīķu, ezeru un upju piekrastēs.